Darbu atlikšana uz vēlāku laiku vai izvairīšanās no tiem
“Prokrastinācija ir aktuālu vajadzību atlikšana uz rītdienu. Ar ko tā atšķiras no slinkuma. Vienkāršākā atbilde būtu, ka slinkojošais nepārdzīvo, ka viņš slinko, viņš izbauda slinkošanu. Viņam ar savu slinkumu ir labi,” raksta psihiatrs Artūrs Utināns.
Prokrastinācija ir apzināta darbība, kura saistās ar darbu vai paveicamo uzdevumu atlikšanu vai izvairīšanos no tiem, koncentrējoties uz kādiem citiem darbiem vai uzdevumiem. Piemēram, tā vietā, lai veiktu apjomīgu darbu, kas turklāt jāpabeidz ātri, tu pēti jaunāko informāciju ziņu portālos, skaties Youtube video vai dari citus maznozīmīgus darbiņus, ik pa brīdim nodomājot – darbu es varu atlikt, jo, tikai mazliet iespringstot, tāpat visu paspēšu.
Kāpēc rodas prokrastinācija- vēlme izvairīties no negatīvām emocijām un stresa, kādas neizbēgami rada saspringts darbs, vēlme palikt baudas un komforta zonā. Taču kā vēl viens iemesls var būt arī neapzinātas bailes no sekām un rezultāta, kas radīsies, ja sāksi strādāt. Faktiski tās ir neapzinātas bailes no veiksmes, uzvaras un izdošanās, jo tās atkal uzliks jaunus pienākumus, tātad jaunu stresu. Prokrastinācijas sekas ir arī vainas sajūta par nepadarīto vai nepietiekami kvalitatīvi padarīto.
Prokrastinācija ir pārdzīvošana par to, ka uzdevumi tiek atlikti, paškritika, sevis šaustīšana. Varētu teikt, ka vismaz vienam prokrastinācijas veidam var izdalīt trīs daļas: viena ir tā daļa, kas grib baudīt dzīvi, otra ir racionālā daļa, kas saka, ka ir pienākums un vajadzīga, trešā daļa - ieslēdzas panikas režīms, kad ieslēdzas laika limits, kad darbs jānodod," turpina Utināns
Tīmeklī teikts,ka ar vilcināšanos,jeb Skārletas sindromu izvirzās Devīze-par to es domāšu rīt.