aspazija.on - Jaunumi

Kā tu šogad atzīmē Zemes dienu?

Mon, 13 Apr 2026 19:57:00 +0000

Kā tu šogad atzīmē Zemes dienu — ar nelielu paraduma maiņu, pastaigu dabā vai citu apzinātu izvēli?

Mākslas darbi, kuros atspoguļojas dabas ritmi un organiskas struktūras, arvien biežāk tiek aplūkoti kā nozīmīgs elements cilvēka un vides mijiedarbībā. Dabas motīvi vizuālajā mākslā spēj mazināt stresa līmeni, stabilizēt sirdsdarbību un uzlabot kognitīvo līdzsvaru, aktivizējot tās pašas smadzeņu zonas, kas reaģē uz reālu dabas klātbūtni. Šī ietekme tiek saistīta ar biophilia hypothesis — cilvēka iedzimto tieksmi meklēt saikni ar dzīvo vidi.

Zemes dienas kontekstā šie darbi iegūst papildu nozīmi: tie ne tikai atgādina par ekosistēmu trauslumu, bet arī veicina ilgtspējīgu domāšanu ikdienas vidē.

Zemes diena man, kā māksliniecei nav tikai kalendāra atzīme, bet konceptuāls atskaites punkts, kas nosaka manu pastāvīgo interesi par klusām ainavām un atturīgiem krāsu laukumiem. Strādājot ar miglainu lauku perspektīvām, mierīgām piekrastes līnijām un agrā pavasara koku struktūrām, es tiecos darbos iemiesot to pašu cieņas un klātbūtnes kvalitāti, ko piedzīvoju dabā — vidi, kurā nav pārsātinājuma, nav steigas un kur dominē līdzsvars.

Vizuālā māksla dzīvojamā telpā var kalpot kā klusa, bet noturīga Zemes dienas deklarācija. Tā veido vidi, kas atgādina par nepieciešamību izturēties saudzīgi pret ekosistēmām un vienlaikus veicina apzinātāku attieksmi pret sevi. Šāds skatījums atbilst mūsdienu ilgtspējas diskursam, kurā uzsvars tiek likts uz harmonisku cilvēka un dabas mijiedarbību.

Arī manā praksē ilgtspēja ir būtiska — izmantoju vietējos materiālus, strādāju nelielos apjomos un ievēroju lēnas radīšanas principus, kas samazina resursu patēriņu un atkritumu apjomu. Šāda pieeja atbilst mūsdienu ekoloģiskajiem standartiem, kas uzsver mazapjoma ražošanu, lokālu piegādes ķēdi un materiālu atkārtotu izmantošanu.

Aicinām apmeklēt!

Mon, 13 Apr 2026 19:34:00 +0000

Vienoti SST

Wed, 08 Apr 2026 08:40:00 +0000

Labklājības ministrija, koordinējot Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna 2024.–2029. gadam īstenošanu, aicināja institūcijas un neformālajā darba grupā strādājošās NVO informēt par 2025. gadā īstenotajām aktivitātēm plāna rezultatīvo rādītāju izpildē un par plānoto 2026. gadā.

Mūsu padarītais un plānotais tuvākajā laikā vardarbības prevencijā un jaunu pakalpojumu vardarbībā cietušajiem izstrādē ir sekojošs:

- tiek īstenots projekts sadarbībā ar Itālijas un Francijas partneriem “Jauniešu iespējas iekļaujošai komunikācijai un informācijas pieejamībai” (ERASMUS+), notikuši 2 starptautiski semināri, plānotas mācības Itālijā un sociālo mediju kampaņa pret vardarbību Centro per la Pace Forlì-APS intitolato ad "Annalena Tonelli" vadībā;

- vardarbības jautājumi skaidroti semināros visos latvijas reģionos Latvijas reģionos (Eiropas Sociālais fonds+ un Latvijas valsts budžets Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Projekta ieviešana notiek Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vadībā);

- sagatavoti priekšlikumi ANO Sieviešu diskriminācijas novēršanas komitejai, ANO Sieviešu statusa komisijai un ANO Cilvēktiesību komisijas Vispārējā periodiskā pārskata 4. cikla ietvaros, nodrošināta pārstāvniecība un lobēšanas pasākumi ANO Ženēvā un Ņujorkā sadarbībā ar ASV organizāciju The Advocates for Human Rights;

- nodrošinātas starptautiskas mācības, veidotas jaunas iniciatīvas sadarbībā ar WAVE Network un European Women's Lobby, Rīgā noorganizēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sieviešu krīžu centru konference;

- tiek attīstīts jauns mākslīgajā intelektā balstīts rīks vardarbības upuriem un viņu tuviniekiem sadarbībā ar A/S "Tilde" un daudzu organizāciju iesaisti.

2025 gads sasniegumi

Mon, 30 Mar 2026 15:42:00 +0000

Aizvadītajā gadā turpinājām stiprināt sieviešu, senioru un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvību, aktīvi iesaistoties gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa procesos. Mūsu darbs ietvēra priekšlikumu sagatavošanu invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidei, sniedzot būtisku ieguldījumu diskusijās par taisnīgāku un cilvēkcentrētāku pieeju. Tāpat izstrādājām ieteikumus Ēnu ziņojumam ANO Sieviešu diskriminācijas novēršanas komitejai, nodrošinot, ka Latvijas situācija tiek atspoguļota precīzi un atbildīgi.

Gada laikā dalījāmies zināšanās par civilās aizsardzības jautājumiem, stiprinot sabiedrības gatavību krīzes situācijās. Aktīvi iesaistījāmies arī kolektīvā iesnieguma sagatavošanā ANO Sieviešu statusa komisijai, aktualizējot cilvēktiesību pārkāpumus, kas skar sievietes Latvijā un citviet pasaulē.

Ar īpašu gandarījumu veidojām programmu festivālā “Lampa” kopā ar romu sieviešu biedrību “Sāre Khetene”, radot siltu un iekļaujošu telpu, kurā tika godināta romu kultūras daudzveidība un stiprināta savstarpējā sapratne. Šī sadarbība kļuva par nozīmīgu tiltu starp dažādām sabiedrības grupām.

Gada laikā izvērtējām un pieteicām kandidātes balvai “Sieviete – līdere 2025”, kā arī izvirzījām politiķus, kuri ar savu darbu veicina dzimumu līdztiesību Latvijas pašvaldībās. Šis process ļāva izcelt cilvēkus, kuru darbs būtiski ietekmē sabiedrības attīstību un vienlīdzības stiprināšanu.

Piedalījāmies mācībās “Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija”, paplašinot izpratni par iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Paralēli informējām sievietes no dažādām sabiedrības grupām par līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un ANO konvencijām. Nodarbību laikā tika radītas kolāžas, kas simbolizē Latvijas nākotnes vīziju — taisnīgu, iekļaujošu un cieņpilnu.

Turpinājām arī dalīties zināšanās par stereotipiem un aizspriedumiem, veicinot sabiedrības izpratni un atvērtību. Šie sasniegumi atspoguļo mūsu organizācijas mērķtiecīgo darbu un pārliecību, ka iekļaujoša sabiedrība veidojas caur sadarbību, zināšanām un cieņpilnu dialogu.

Mon, 30 Mar 2026 14:47:00 +0000

Neapstāties domāt un mācīties, atsvaidzināt zināšanas, ieraudzīt pasauli tādu, kādu to redz jauni cilvēki, - spriež seniori, kas apmeklē kultūrizglītījošas lekcijas. lekciju cikls „Kultūras izpratne, kritiskā domāšana un radošā pašizpausme”. Programma paredzēta, lai veicinātu senioru kultūrizglītību, savstarpējo sadarbību un aktīvu iesaisti sabiedriskajā dzīvē.

Kā atdzīvojas māksla?

Wed, 25 Mar 2026 18:45:00 +0000

Kā atdzīvojas māksla? Tās ir mūsu mākslas studijas izstādes vietā ar gadsimtu stāstu, kur satiekas vēsture un šodiena. Tas ir atjaunotais Ogresgrīvas pusmuižas stallis – vieta idejām, radošumam un patiesai kopābūšanai. Jaunums pop-up izstādes, turinās dalībnieču kārtējās izstādes.

Galvenie stūrakmeņi: simboli, kā nozīmīgāko izceļot sievietes tēlu jebkādās tās izpausmēs, izteiksmes līdzekļi: zīmējums, ritms, kolorīts

Iekļaujoša vide — tā ir sociāla prakse, kas atspoguļo NVO misiju.

Tue, 20 Jan 2026 09:28:00 +0000

Iekļaujoša vide NVO ir sociālā misija darbībā. Tā ir veids, kā organizācija pierāda, ka tās vērtības nav deklarācijas, bet realitāte. Tā ir atbildība pret sabiedrību, kurai tā kalpo, un pret cilvēkiem, kuri tajā strādā un piedalās. NVO, kas strādā sabiedrības labā, darbojas ar to personu loku, kurām visbiežāk ir liegta pilnvērtīga līdzdalība. Iekļaujoša vide cilvēkiem ar invaliditāti: mazina strukturālos šķēršļus, kas sabiedrībā joprojām pastāv, nodrošina līdzvērtīgas iespējas, kas ir sociālā taisnīguma pamats, stiprina organizācijas kompetenci, jo pieredze par pieejamību un taisnīgumu kļūst par iekšēju resursu, rada autentisku saikni ar sabiedrību, jo organizācija pati iemieso to, ko aizstāv.

Iekļaujoša vide ir priekšnoteikums tam, lai dažādība organizācijā kļūtu par reālu vērtību, nevis deklarētu principu. Organizācijas, kas apzināti veido iekļaujošu vidi, iegūst plašāku skatījumu uz problēmām, kvalitatīvākus lēmumus un lielāku spēju pielāgoties mainīgai videi. Šāda vide ļauj dažādiem cilvēkiem pilnvērtīgi iesaistīties, un tieši tāpēc tā ir būtiska organizācijas ilgtspējai un konkurētspējai. Iekļaušana nav tikai sociāls vai ētisks pienākums — tā tieši ietekmē organizācijas spēju sasniegt dažādas sabiedrības grupas un radīt inovatīvus risinājumus. Šajā kontekstā invalīdu iekļaujoša nodarbinātība ir īpaši nozīmīga, jo tā paplašina organizācijas kompetenču loku un palīdz labāk izprast sabiedrības vajadzības kopumā.

Iekļaujoša vide atzīst gan redzamās, gan neredzamās dažādības dimensijas. Redzamās dimensijas — dzimums, vecums, etniskā piederība, invaliditāte, sociālekonomiskā izcelsme — nosaka cilvēka pieredzi un piekļuvi iespējām. Savukārt neredzamās dimensijas, piemēram, domāšanas un darba stili, personības tipi, vērtības, motivācijas un attieksme pret pārmaiņām, nosaka to, kā cilvēks strādā, komunicē un pieņem lēmumus. Iekļaujoša vide šīs atšķirības nevis izlīdzina, bet integrē, radot apstākļus, kuros katrs cilvēks var izmantot savas stiprās puses. Invaliditāte šajā spektrā nav tikai īpašība — tā ir pieredze, kas organizācijai sniedz unikālu skatījumu uz pieejamību, lietojamību, pakalpojumu kvalitāti un taisnīgumu.

Iekļaujoša vide ļauj dažādām perspektīvām kļūt par daļu no lēmumu pieņemšanas. Cilvēki ar invaliditāti bieži izgaismo sistēmiskas nepilnības, kuras citādi paliktu nepamanītas, un piedāvā risinājumus, kas uzlabo procesus visiem darbiniekiem un klientiem. Šāda vide atbalsta radošumu un inovācijas, jo atšķirīgas pieredzes un domāšanas veidi tiek uztverti kā resurss, nevis izaicinājums. Tā arī palīdz organizācijai labāk izprast dažādu klientu, partneru un sabiedrības grupu vajadzības, jo komandas sastāvs atspoguļo sabiedrības daudzveidību.

No iekļaujošas vides perspektīvas darba vides pielāgojumi cilvēkiem ar invaliditāti nav tikai tehniski risinājumi. Tie ir apstākļi, kas ļauj cilvēkam strādāt droši, koncentrēti un savā ritmā. Vienam nepieciešama mierīga, strukturēta vide, citam — kustība, elastība vai tehniski risinājumi, kas atvieglo darbu. Iekļaujoša vide balstās dialogā un atvērtībā, kur cilvēks var droši paust savas vajadzības, un organizācija ir gatava kopīgi meklēt risinājumus. Tas veido kultūru, kurā cilvēka identitāte un pieredze — tostarp invaliditātes pieredze — tiek atzīta un cienīta.

Kopsavilkumā — iekļaujošas vides veidošana, tai skaitā invalīdu iekļaujoša nodarbinātība, nav pašmērķis. Tā ir stratēģiska pieeja, kas stiprina organizācijas spēju redzēt realitāti daudzslāņaini, pieņemt līdzsvarotus lēmumus un radīt vidi, kurā cilvēki ar dažādu pieredzi var pilnvērtīgi iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu. Iekļaujoša vide ir pamats tam, lai dažādība kļūtu par organizācijas spēku, nevis tikai statistisku rādītāju.

Risināmie jautājumi 2026-2027 gados

Sun, 18 Jan 2026 19:30:00 +0000

Iekļaujoša civilā aizsardzība.
Mūsu organizācija ir veikusi pētījumu par Latvijas civilās aizsardzības sistēmas gatavību iekļaut cilvēkus ar invaliditāti. Diemžēl secinājumi liecina par būtiskiem trūkumiem, īpaši krīžu gatavības, informācijas pieejamības un atbalsta mehānismu jomā.
Saeimas vēlēšanu piekļūstamība.
Ņemot vērā, ka šajā gadā gaidāmas Saeimas vēlēšanas, ir īpaši svarīgi savlaicīgi aktualizēt vēlēšanu piekļūstamības jautājumu. Centrālā vēlēšanu komisija jau strādā šajā virzienā, un, mūsuprāt, padomei būtu nozīmīgi šo darbu izvērtēt, atbalstīt un sniegt savu ieguldījumu.
Mājokļu pieejamība.
Eiropas Savienības līmenī šobrīd īpaši aktuāls ir mājokļu pieejamības jautājums, tostarp personām ar invaliditāti. 2025. gada nogalē Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Affordable Housing Action Plan, kas nosaka turpmākās ES rīcības ietvaru. Latvijā šī tēma līdz šim ir bijusi salīdzinoši maz diskutēta, lai gan tā ir ārkārtīgi aktuāla un skar būtisku daļu sabiedrības.

Risināmie jautājumi 2026-2027 gados

Thu, 08 Jan 2026 20:44:00 +0000

Jautājums	Valsts pasākumi 2024–2027	Konkrēti piemēri no biedrības “Aspāzija” pieredzes
Kā nodrošināt, lai sievietes ar invaliditāti krīzes situācijās varētu saņemt fiziski un komunikatīvi pieejamu atbalstu	Krīzes centru pielāgošana, speciālistu apmācība	Biedrība vairākkārt identificējusi situācijas, kur sievietes ar invaliditāti nesaņem pielāgotu palīdzību vardarbības gadījumos; organizētas sarunas un informatīvie pasākumi par vardarbības atpazīšanu un palīdzības iespējām.
Kā panākt, lai pašvaldības regulāri pārbaudītu ēku, pakalpojumu un informācijas pieejamību	Pieejamības prasību ieviešana un uzraudzība	“Aspāzija” dokumentējusi vairākas situācijas, kur pašvaldības ēkas un pakalpojumi nav pieejami (piem., kultūras pasākumi, sociālie dienesti), un sniegusi rekomendācijas par uzlabojumiem.
Kā nodrošināt individuālu atbalstu sievietēm ar invaliditāti izglītības un pārkvalifikācijas procesā	Individuālie atbalsta pasākumi, asistenti, mūžizglītība	Biedrība īstenojusi digitālo prasmju apmācības, kurās sievietes ar invaliditāti norādījušas uz atbalsta trūkumu formālajā izglītībā un pārkvalifikācijā.
Kā uzlabot sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvei kopienā	Atbalsta pakalpojumu attīstība reģionos	“Aspāzija” regulāri saņem biedru ziņojumus par nepietiekamu atbalstu dzīvei kopienā (piem., asistenta pakalpojuma nepietiekamība, transporta nepieejamība).
Kā veicināt darba devēju gatavību pielāgot darba vietas	Atbalsta instrumenti darba devējiem, subsidētās vietas	Biedrības dalībnieces bieži norāda uz darba devēju nevēlēšanos pielāgot darba vidi; “Aspāzija” organizējusi informatīvus pasākumus par iekļaujošu nodarbinātību.
Kā veidot cieņpilnu un saprotamu komunikāciju par cilvēkiem ar invaliditāti	Sabiedrības informēšanas kampaņas	Biedrība īstenojusi vairākas sabiedrības izglītošanas aktivitātes, tostarp pasākumus par stereotipu mazināšanu un iekļaujošu valodu.
Kā nodrošināt efektīvu informācijas apriti starp institūcijām	Sadarbības mehānismu stiprināšana	“Aspāzija” praksē bieži sastop situācijas, kur institūcijas nesniedz savstarpēji saskaņotu informāciju (piem., sociālais dienests, NVA, veselības aprūpe).
Kā panākt regulāru un kvalitatīvu datu apkopošanu	Datu vākšanas sistēmu pilnveide	Biedrība veic aptaujas un fokusgrupas, kas atklāj būtiskas datu nepilnības par sieviešu ar invaliditāti situāciju Ogres novadā un Latvijā.
Kā nodrošināt skaidru, saprotamu un viennozīmīgu invaliditātes noteikšanas kārtību jaunajā regulējumā	Normatīvās sistēmas pilnveide, skaidrojošie materiāli, vienota iestāžu prakse	“Aspāzija” ir sniegusi komentārus Ministru kabinetam un piedalījusies intervijās Valsts kontroles revīzijas ietvaros; neskaidrības praksē rada situācijas, kur sievietes ar invaliditāti nesaņem savlaicīgu un konsekventu informāciju un riskē palikt bez nepieciešamā atbalsta kritiskos periodos.
Kā nodrošināt, lai invaliditātes ekspertīze būtu kvalitatīva, caurskatāma un balstīta vienotā metodikā	Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide	“Aspāzijas” pieredze rāda, ka sievietes ar invaliditāti nereti nesaņem skaidru pamatojumu lēmumiem un saskaras ar ilgstošiem gaidīšanas termiņiem, kas ietekmē viņu drošību un sociālo aizsardzību.
Kā nodrošināt mērķētu un individuāli pielāgotu atbalsta pakalpojumu attīstību	Atbalsta pakalpojumu paplašināšana un individualizēšana	“Aspāzija” praksē redz, ka reģionos atbalsta pakalpojumi bieži ir nepietiekami vai fragmentēti, īpaši sievietēm ar zemiem ienākumiem un ierobežotām pārvietošanās iespējām.
Kā nodrošināt, lai darba devēji būtu motivēti un spējīgi pielāgot darba vidi cilvēkiem ar invaliditāti	Iekļaujošas nodarbinātības veicināšana	Biedrības dalībnieces bieži norāda uz darba devēju nevēlēšanos pielāgot darba vietas vai darba organizāciju, kas ierobežo sieviešu ar invaliditāti iespējas iekļauties darba tirgū.
Kā nodrošināt, lai pieejamības prasības tiktu konsekventi ieviestas un uzraudzītas	Pieejamības prasību stiprināšana	“Aspāzija” regulāri konstatē situācijas, kur pašvaldību ēkas, kultūras pasākumi vai informācija nav pieejami, kas būtiski ierobežo sieviešu ar invaliditāti līdzdalību sabiedriskajā dzīvē.
Kā nodrošināt sistemātisku un cieņpilnu sabiedrības izglītošanu par invaliditātes jautājumiem	Sabiedrības izglītošana un stereotipu mazināšana	Biedrība “Aspāzija” īstenojusi vairākas izglītojošas aktivitātes, kas apliecina, ka sabiedrībā joprojām pastāv aizspriedumi un nezināšana, kas ietekmē sieviešu ar invaliditāti drošību, pašapziņu un līdzdalību.

Tue, 30 Dec 2025 22:25:00 +0000

gada interaktīvo pasākumu ciklos turpinājām veidot iekļaujošu un saliedētu sabiedrību, īstenojot četrus prioritāros akcentus. Cieņpilnas attieksmes veicināšanai pret sievietēm daudznacionālā sabiedrībā organizējām tematiskas sarunas un diskusijas — “Cieņa sākas sarunā”, “Sievietes pieredzes daudzveidība”. Tāpat nodrošinājām dalībnieču līdzdalību starpkultūru pasākumos, tostarp “Kultūru mozaīkas pēcpusdienā” stiprinot savstarpējo sapratni un atvērtību. Aspazijas 160 gadu jubileju godinājām, radošajās darbnīcās iekļaujot viņas daiļrades motīvus — “Aspazijas gaismas vārdi”, “Dzejas ornaments” un “Muzeja stāstu pētnieki”. Darbnīcu laikā veicām muzeja suvenīru izpēti un sagatavojām vizuālus materiālus un priekšlasījumus, kas popularizēja Aspazijas devumu Latvijas kultūrai.

Digitālās izaugsmes un radošuma attīstības cikla ietvaros reizi nedēļā notika interaktīvas nodarbības. Digitālās izaugsmes nodarbības — “Digitālie soļi drošai ikdienai”, “Attēlu maģija” un “Radošā vizuālā valoda” — sniedza dalībniecēm praktiskas zināšanas digitālo rīku lietošanā, īpaši attēlu apstrādē un vizuālās izteiksmes veidošanā. Savukārt radošuma attīstības ciklā darbnīcas “Krāsu spēks”, “Materiālu pasaules atklājumi” un “Stāsts ziedā” paplašināja pašizpausmes iespējas, veicināja mākslas pieejamību un palielināja sabiedrības interesi par biedrības darbību un sieviešu ar invaliditāti integrāciju novada dzīvē.

Sieviešu diskriminācijas mazināšanai sniedzām informāciju par tiesībām un pieejamajiem atbalsta mehānismiem pasākumos “Tavas tiesības — Tava drošība”, “Atbalsta ceļvedis ikdienai” un “Sieviete sabiedrībā: drosme piedalīties”. Stiprinājām dalībnieču pašapziņu un veicinājām viņu līdzdalību sabiedriskajos procesos, tādējādi palielinot sieviešu ar invaliditāti redzamību novadā.

Radošuma attīstības jomā īstenotās darbnīcas un kopīgās aktivitātes rezultējās ziedu tematikai veltītā izstādē “Ziedi”, kā arī nodrošināja aktīvu dalību novada pasākumos — tirdziņā “No sirds uz sirdi” un Ģimenes dienā. Turpinājām arī Garšas sarunu tradīciju, rīkojot tikšanās “Garšas sarunas: kopā pie viena galda”, kas stiprina kopienas saliedētību un savstarpējo atbalstu.