aspazija.on - Jaunumi

Vai sieviešu pašcenzūra apdraud demokrātiju. Kā domājat Jūs? Atmiņās par LAMPU.

Sat, 18 Jul 2026 18:23:00 +0000

Atmiņās par LAMPU.

Arī šogad piedalījāmies sarunu festivālā kopā ar visiem, kuri tic atklātas sarunas nozīmei sabiedrības attīstībā. Šī gada centrālais jautājums — “Par ko nedrīkst nerunāt?” — kļuva par pamatu diskusijām, kas izgaismoja tēmas, kuras nereti paliek noklusētas, bet ir būtiskas kopīgai izpratnei un rīcībai.

Mūsu dalība ietvēra vairākus nozīmīgus notikumus, to skaitā:

Folkekkokken, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā 35 gadu jubilejai veltītā dāņu kopīgās maltītes tradīcija, apliecināja, ka saruna visbiežāk sākas vienkāršā, cilvēciskā kopā būšanā.

Neredzamajā teltī sastapām stāstus, kas prasa klātbūtni, pacietību un gatavību ieklau telts “Sievietes sargā. Latvija atbalsta” apmeklējums, kur Sieviešu sadarbības tīkls kopā ar partneriem bija iniciējis sarunu “Kā sievietēm atbilstošs formas tērps militārajā dienestā var glābt dzīvības?”:Ukrainas karš ir izgaismojis jautājumu, par kuru līdz šim runāts pārāk maz — sieviešu drošību militārajā dienestā. Vairāk nekā 70 000 sieviešu dien Ukrainas bruņotajos spēkos, un vairāk nekā 10 000 no viņām atrodas frontes līnijā. Viņas aizsargā savu valsti un līdz ar to arī Eiropas drošību, taču daudzas joprojām izmanto ekipējumu, kas nav pielāgots sieviešu ķermenim.

LAMPA vēlreiz apliecināja: par būtiskām tēmām runāt nav tikai iespēja — tā ir nepieciešamība, kas stiprina sabiedrību un veicina izpratni.

Un, atgriežoties mājās, turpinājām diskusiju par jautājumu, kas mūs īpaši ieinteresēja un raisīja sarunas: Vai sieviešu pašcenzūra apdraud demokrātiju. Kādi praktiski soļi var mazināt sieviešu pašcenzūru Latvijā? Kad sievietes dzird citas sievietes runājam par sarežģītām tēmām pašcenzūra mazinās. LAMPA mums atgādināja: klusums nav neitrāls. Ja sievietes atturas runāt par drošību, politiku, ekonomiku, militāro dienestu vai ikdienas pieredzēm, sabiedrība zaudē būtisku daļu zināšanu un realitātes.

Kā domājat Jūs?

RadiOgre2026

Mon, 06 Jul 2026 09:25:00 +0000

#RadiOgre2026
Projekts "O’ Leģendas: A. Benjamiņš" turpina iedvesmot novada iedzīvotājus un viesus. Tas tiek īstenots projektu konkursa „R.A.D.I. – Ogres novadam” ietvaros, kura organizētājs un finansētājs ir Ogres novada pašvaldība.
A. Benjamiņa biogrāfija ir stāsts par cilvēku, kurš no vienkārša skolotāja kļuva par vienu no ietekmīgākajiem uzņēmējiem — redaktoru, kas veidoja sabiedrisko domu, estētisko gaumi un vērtības visā Latvijā.
Projekta ietvaros top izstāde „Radošuma iespēju katalogs” — klātienes un virtuāla ekspozīcija ar balsošanu. Izstāžu sagatavošanās laikā interesentiem ir iespēja piedalīties interaktīvā Radošajā ciklā, kurā mēs pētām, iedvesmojamies un iekļaujoši radām lietišķās mākslas un amatniecības priekšmetus.

Pirms pasākumu organizēšanas sociālajos tīklos. informējam par projekta norises datumu un laiku, lai to varētu laicīgi pieteikties.

http://facebook Biedrība "Aspāzija" - Ogre
tēmturis #RadiOgre2026

WhatsApp grupās Aspāzija" Pasākumi "Aspāzija" Projekti Pievienošanai jāpiesakās 22114554

Interesenti var pieteikties uz kārtējo nodarbību, kura notiek „Mākslas ½ Muiža”, Rīgas iela 14A, Ogre un turpināt sekot nākošajiem aicinājumiem uz nodarbībām no minētajiem paša izvēlētajā soc. tīklā .

Kā tu šogad atzīmē Zemes dienu?

Mon, 13 Apr 2026 19:57:00 +0000

Kā tu šogad atzīmē Zemes dienu — ar nelielu paraduma maiņu, pastaigu dabā vai citu apzinātu izvēli?

Mākslas darbi, kuros atspoguļojas dabas ritmi un organiskas struktūras, arvien biežāk tiek aplūkoti kā nozīmīgs elements cilvēka un vides mijiedarbībā. Dabas motīvi vizuālajā mākslā spēj mazināt stresa līmeni, stabilizēt sirdsdarbību un uzlabot kognitīvo līdzsvaru, aktivizējot tās pašas smadzeņu zonas, kas reaģē uz reālu dabas klātbūtni. Šī ietekme tiek saistīta ar biophilia hypothesis — cilvēka iedzimto tieksmi meklēt saikni ar dzīvo vidi.

Zemes dienas kontekstā šie darbi iegūst papildu nozīmi: tie ne tikai atgādina par ekosistēmu trauslumu, bet arī veicina ilgtspējīgu domāšanu ikdienas vidē.

Zemes diena man, kā māksliniecei nav tikai kalendāra atzīme, bet konceptuāls atskaites punkts, kas nosaka manu pastāvīgo interesi par klusām ainavām un atturīgiem krāsu laukumiem. Strādājot ar miglainu lauku perspektīvām, mierīgām piekrastes līnijām un agrā pavasara koku struktūrām, es tiecos darbos iemiesot to pašu cieņas un klātbūtnes kvalitāti, ko piedzīvoju dabā — vidi, kurā nav pārsātinājuma, nav steigas un kur dominē līdzsvars.

Vizuālā māksla dzīvojamā telpā var kalpot kā klusa, bet noturīga Zemes dienas deklarācija. Tā veido vidi, kas atgādina par nepieciešamību izturēties saudzīgi pret ekosistēmām un vienlaikus veicina apzinātāku attieksmi pret sevi. Šāds skatījums atbilst mūsdienu ilgtspējas diskursam, kurā uzsvars tiek likts uz harmonisku cilvēka un dabas mijiedarbību.

Arī manā praksē ilgtspēja ir būtiska — izmantoju vietējos materiālus, strādāju nelielos apjomos un ievēroju lēnas radīšanas principus, kas samazina resursu patēriņu un atkritumu apjomu. Šāda pieeja atbilst mūsdienu ekoloģiskajiem standartiem, kas uzsver mazapjoma ražošanu, lokālu piegādes ķēdi un materiālu atkārtotu izmantošanu.

Aicinām apmeklēt!

Mon, 13 Apr 2026 19:34:00 +0000

Vienoti SST

Wed, 08 Apr 2026 08:40:00 +0000

Labklājības ministrija, koordinējot Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna 2024.–2029. gadam īstenošanu, aicināja institūcijas un neformālajā darba grupā strādājošās NVO informēt par 2025. gadā īstenotajām aktivitātēm plāna rezultatīvo rādītāju izpildē un par plānoto 2026. gadā.

Mūsu padarītais un plānotais tuvākajā laikā vardarbības prevencijā un jaunu pakalpojumu vardarbībā cietušajiem izstrādē ir sekojošs:

- tiek īstenots projekts sadarbībā ar Itālijas un Francijas partneriem “Jauniešu iespējas iekļaujošai komunikācijai un informācijas pieejamībai” (ERASMUS+), notikuši 2 starptautiski semināri, plānotas mācības Itālijā un sociālo mediju kampaņa pret vardarbību Centro per la Pace Forlì-APS intitolato ad "Annalena Tonelli" vadībā;

- vardarbības jautājumi skaidroti semināros visos latvijas reģionos Latvijas reģionos (Eiropas Sociālais fonds+ un Latvijas valsts budžets Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Projekta ieviešana notiek Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vadībā);

- sagatavoti priekšlikumi ANO Sieviešu diskriminācijas novēršanas komitejai, ANO Sieviešu statusa komisijai un ANO Cilvēktiesību komisijas Vispārējā periodiskā pārskata 4. cikla ietvaros, nodrošināta pārstāvniecība un lobēšanas pasākumi ANO Ženēvā un Ņujorkā sadarbībā ar ASV organizāciju The Advocates for Human Rights;

- nodrošinātas starptautiskas mācības, veidotas jaunas iniciatīvas sadarbībā ar WAVE Network un European Women's Lobby, Rīgā noorganizēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sieviešu krīžu centru konference;

- tiek attīstīts jauns mākslīgajā intelektā balstīts rīks vardarbības upuriem un viņu tuviniekiem sadarbībā ar A/S "Tilde" un daudzu organizāciju iesaisti.

2025 gads sasniegumi

Mon, 30 Mar 2026 15:42:00 +0000

Aizvadītajā gadā turpinājām stiprināt sieviešu, senioru un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvību, aktīvi iesaistoties gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa procesos. Mūsu darbs ietvēra priekšlikumu sagatavošanu invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidei, sniedzot būtisku ieguldījumu diskusijās par taisnīgāku un cilvēkcentrētāku pieeju. Tāpat izstrādājām ieteikumus Ēnu ziņojumam ANO Sieviešu diskriminācijas novēršanas komitejai, nodrošinot, ka Latvijas situācija tiek atspoguļota precīzi un atbildīgi.

Gada laikā dalījāmies zināšanās par civilās aizsardzības jautājumiem, stiprinot sabiedrības gatavību krīzes situācijās. Aktīvi iesaistījāmies arī kolektīvā iesnieguma sagatavošanā ANO Sieviešu statusa komisijai, aktualizējot cilvēktiesību pārkāpumus, kas skar sievietes Latvijā un citviet pasaulē.

Ar īpašu gandarījumu veidojām programmu festivālā “Lampa” kopā ar romu sieviešu biedrību “Sāre Khetene”, radot siltu un iekļaujošu telpu, kurā tika godināta romu kultūras daudzveidība un stiprināta savstarpējā sapratne. Šī sadarbība kļuva par nozīmīgu tiltu starp dažādām sabiedrības grupām.

Gada laikā izvērtējām un pieteicām kandidātes balvai “Sieviete – līdere 2025”, kā arī izvirzījām politiķus, kuri ar savu darbu veicina dzimumu līdztiesību Latvijas pašvaldībās. Šis process ļāva izcelt cilvēkus, kuru darbs būtiski ietekmē sabiedrības attīstību un vienlīdzības stiprināšanu.

Piedalījāmies mācībās “Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija”, paplašinot izpratni par iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Paralēli informējām sievietes no dažādām sabiedrības grupām par līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un ANO konvencijām. Nodarbību laikā tika radītas kolāžas, kas simbolizē Latvijas nākotnes vīziju — taisnīgu, iekļaujošu un cieņpilnu.

Turpinājām arī dalīties zināšanās par stereotipiem un aizspriedumiem, veicinot sabiedrības izpratni un atvērtību. Šie sasniegumi atspoguļo mūsu organizācijas mērķtiecīgo darbu un pārliecību, ka iekļaujoša sabiedrība veidojas caur sadarbību, zināšanām un cieņpilnu dialogu.

Mon, 30 Mar 2026 14:47:00 +0000

Neapstāties domāt un mācīties, atsvaidzināt zināšanas, ieraudzīt pasauli tādu, kādu to redz jauni cilvēki, - spriež seniori, kas apmeklē kultūrizglītījošas lekcijas. lekciju cikls „Kultūras izpratne, kritiskā domāšana un radošā pašizpausme”. Programma paredzēta, lai veicinātu senioru kultūrizglītību, savstarpējo sadarbību un aktīvu iesaisti sabiedriskajā dzīvē.

Kā atdzīvojas māksla?

Wed, 25 Mar 2026 18:45:00 +0000

Kā atdzīvojas māksla? Tās ir mūsu mākslas studijas izstādes vietā ar gadsimtu stāstu, kur satiekas vēsture un šodiena. Tas ir atjaunotais Ogresgrīvas pusmuižas stallis – vieta idejām, radošumam un patiesai kopābūšanai. Jaunums pop-up izstādes, turinās dalībnieču kārtējās izstādes.

Galvenie stūrakmeņi: simboli, kā nozīmīgāko izceļot sievietes tēlu jebkādās tās izpausmēs, izteiksmes līdzekļi: zīmējums, ritms, kolorīts

Iekļaujoša vide — tā ir sociāla prakse, kas atspoguļo NVO misiju.

Tue, 20 Jan 2026 09:28:00 +0000

Iekļaujoša vide NVO ir sociālā misija darbībā. Tā ir veids, kā organizācija pierāda, ka tās vērtības nav deklarācijas, bet realitāte. Tā ir atbildība pret sabiedrību, kurai tā kalpo, un pret cilvēkiem, kuri tajā strādā un piedalās. NVO, kas strādā sabiedrības labā, darbojas ar to personu loku, kurām visbiežāk ir liegta pilnvērtīga līdzdalība. Iekļaujoša vide cilvēkiem ar invaliditāti: mazina strukturālos šķēršļus, kas sabiedrībā joprojām pastāv, nodrošina līdzvērtīgas iespējas, kas ir sociālā taisnīguma pamats, stiprina organizācijas kompetenci, jo pieredze par pieejamību un taisnīgumu kļūst par iekšēju resursu, rada autentisku saikni ar sabiedrību, jo organizācija pati iemieso to, ko aizstāv.

Iekļaujoša vide ir priekšnoteikums tam, lai dažādība organizācijā kļūtu par reālu vērtību, nevis deklarētu principu. Organizācijas, kas apzināti veido iekļaujošu vidi, iegūst plašāku skatījumu uz problēmām, kvalitatīvākus lēmumus un lielāku spēju pielāgoties mainīgai videi. Šāda vide ļauj dažādiem cilvēkiem pilnvērtīgi iesaistīties, un tieši tāpēc tā ir būtiska organizācijas ilgtspējai un konkurētspējai. Iekļaušana nav tikai sociāls vai ētisks pienākums — tā tieši ietekmē organizācijas spēju sasniegt dažādas sabiedrības grupas un radīt inovatīvus risinājumus. Šajā kontekstā invalīdu iekļaujoša nodarbinātība ir īpaši nozīmīga, jo tā paplašina organizācijas kompetenču loku un palīdz labāk izprast sabiedrības vajadzības kopumā.

Iekļaujoša vide atzīst gan redzamās, gan neredzamās dažādības dimensijas. Redzamās dimensijas — dzimums, vecums, etniskā piederība, invaliditāte, sociālekonomiskā izcelsme — nosaka cilvēka pieredzi un piekļuvi iespējām. Savukārt neredzamās dimensijas, piemēram, domāšanas un darba stili, personības tipi, vērtības, motivācijas un attieksme pret pārmaiņām, nosaka to, kā cilvēks strādā, komunicē un pieņem lēmumus. Iekļaujoša vide šīs atšķirības nevis izlīdzina, bet integrē, radot apstākļus, kuros katrs cilvēks var izmantot savas stiprās puses. Invaliditāte šajā spektrā nav tikai īpašība — tā ir pieredze, kas organizācijai sniedz unikālu skatījumu uz pieejamību, lietojamību, pakalpojumu kvalitāti un taisnīgumu.

Iekļaujoša vide ļauj dažādām perspektīvām kļūt par daļu no lēmumu pieņemšanas. Cilvēki ar invaliditāti bieži izgaismo sistēmiskas nepilnības, kuras citādi paliktu nepamanītas, un piedāvā risinājumus, kas uzlabo procesus visiem darbiniekiem un klientiem. Šāda vide atbalsta radošumu un inovācijas, jo atšķirīgas pieredzes un domāšanas veidi tiek uztverti kā resurss, nevis izaicinājums. Tā arī palīdz organizācijai labāk izprast dažādu klientu, partneru un sabiedrības grupu vajadzības, jo komandas sastāvs atspoguļo sabiedrības daudzveidību.

No iekļaujošas vides perspektīvas darba vides pielāgojumi cilvēkiem ar invaliditāti nav tikai tehniski risinājumi. Tie ir apstākļi, kas ļauj cilvēkam strādāt droši, koncentrēti un savā ritmā. Vienam nepieciešama mierīga, strukturēta vide, citam — kustība, elastība vai tehniski risinājumi, kas atvieglo darbu. Iekļaujoša vide balstās dialogā un atvērtībā, kur cilvēks var droši paust savas vajadzības, un organizācija ir gatava kopīgi meklēt risinājumus. Tas veido kultūru, kurā cilvēka identitāte un pieredze — tostarp invaliditātes pieredze — tiek atzīta un cienīta.

Kopsavilkumā — iekļaujošas vides veidošana, tai skaitā invalīdu iekļaujoša nodarbinātība, nav pašmērķis. Tā ir stratēģiska pieeja, kas stiprina organizācijas spēju redzēt realitāti daudzslāņaini, pieņemt līdzsvarotus lēmumus un radīt vidi, kurā cilvēki ar dažādu pieredzi var pilnvērtīgi iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu. Iekļaujoša vide ir pamats tam, lai dažādība kļūtu par organizācijas spēku, nevis tikai statistisku rādītāju.

Risināmie jautājumi 2026-2027 gados

Sun, 18 Jan 2026 19:30:00 +0000

Iekļaujoša civilā aizsardzība.
Mūsu organizācija ir veikusi pētījumu par Latvijas civilās aizsardzības sistēmas gatavību iekļaut cilvēkus ar invaliditāti. Diemžēl secinājumi liecina par būtiskiem trūkumiem, īpaši krīžu gatavības, informācijas pieejamības un atbalsta mehānismu jomā.
Saeimas vēlēšanu piekļūstamība.
Ņemot vērā, ka šajā gadā gaidāmas Saeimas vēlēšanas, ir īpaši svarīgi savlaicīgi aktualizēt vēlēšanu piekļūstamības jautājumu. Centrālā vēlēšanu komisija jau strādā šajā virzienā, un, mūsuprāt, padomei būtu nozīmīgi šo darbu izvērtēt, atbalstīt un sniegt savu ieguldījumu.
Mājokļu pieejamība.
Eiropas Savienības līmenī šobrīd īpaši aktuāls ir mājokļu pieejamības jautājums, tostarp personām ar invaliditāti. 2025. gada nogalē Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Affordable Housing Action Plan, kas nosaka turpmākās ES rīcības ietvaru. Latvijā šī tēma līdz šim ir bijusi salīdzinoši maz diskutēta, lai gan tā ir ārkārtīgi aktuāla un skar būtisku daļu sabiedrības.