Par mums
Mums katrai kaut kas ir dots, atliek vien to sajust un izkopt. Un nenokavēt.
Un šodien vēl dvēsele pilna pati ar sevi,
grāmata paliek atvērta,
rodas mūzika nedzirdēta,
manī pašā ir viss...
( No Jettes Dienu grāmatas)
Latvijas Sieviešu invalīdu asociācija (LSIA) „Aspazija” tika nodibināta 1998. gadā ar mērķi palīdzēt sievietēm ar invaliditāti kļūt par pilntiesīgām sabiedrības loceklēm, kā arī lai aizstāvētu viņu tiesības un intereses.
Lai sievietes invalīdes aktīvāk iekļautos sabiedrības dzīvē ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā, LSIA „Aspazija” bija izveidojusi nodaļas divpadsmit pilsētās – Jelgavā, Ogrē, Liepājā, Pāvilostā, Tukumā, Talsu novadā, Olainē, Varakļānos, Aizkrauklē, Siguldā, Rojā un Bauskas novadā, kuras kļuvušas par patstāvīgām biedrībām.
2015.gada. 30. novembrī, dokumentu aprites efektivizācijas nolūkā, Ogres nodaļa ieguva juridiskas personas statusu kā biedrība Aspāzija (saīsināti biedrība “Aspāzija ON”) un ieguvusi sabiedriskā labuma statusu, un turpina LSIA “Aspazija” darbību Ogres novadā savu biedru, mērķa grupu, iedzīvotāju labā.
Mēs esam biedrība, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas, izglītības veicināšanas, pilsoniskās sabiedrības attīstības, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomās.
Biedrības darbības prioritātes ir
- sniegt sievietēm ar invaliditāti iespēju izglītoties un apgūt dažādas iemaņas;
- dot viņām psiholoģisku un morālu atbalstu;
- pievērst sabiedrības uzmanību sieviešu ar invaliditāti problēmām, izmantojot masu saziņas līdzekļus;
- sadarboties ar pašvaldībām, valsts iestādēm, uzņēmējiem un līdzīgām sabiedriskām organizācijām gan Latvijā, gan ārzemēs.
Ikviena var būt kopā ar mums – lai darbotos un pārliecinātu, lai pierādītu savu spēku un varēšanu, lai mācītos un mācītu, lai atrastu jaunus draugus un domubiedrus, lai vienkārši atpūstos un labi pavadītu brīvo laiku, vienlaicīgi mazinot sociālās atstumtības riskus sabiedrībā, uzrunājot sabiedrību par mūsu vērtībām un svarīgo šodien; popularizējot brīvprātīgā darba lielo nozīmi personības attīstībā un vienotas sabiedrības veidošanā;
......jo šī ir/ vienīgā vieta pasaulē kura/ paļaujas tieši
uz mani/ citas pilsētas/ paļaujas uz citiem un/ mani pat/ nepamanīs (M.
Laukmane)”
„Aspāzija” vēlas sevī apvienot visu – gan spēku un izturību, lai parādītu, cik daudz tomēr spējam, gan maigumu un mīlestību, lai atklātu, cik vajadzīgas un gaidītas esam. “Aspazija”simbolizē sievietes brīvību un neatkarību, jo mēs patiešām neesam sevišķi pakļāvīgas.
Aspazija – tā nav tikai sengrieķu valdnieka Perikla sieva, Aspazija – tā nav tikai latviešu dzejniece, Aspazija – tā, pirmkārt, ir sieviete, kura vienmēr ir pratusi aizstāvēt savas tiesības, vienlaicīgi nezaudējot savu sievišķo šarmu un pievilcību.
Mērķis ir apspriest sieviešu centienus izteikties, aizstāvot mazākumtautību grupu intereses un efektīvi veicinot vienlīdzīgas tiesības, savā darbībā iesaistot personas ar invaliditāti, radot pieejamu informatīvo un fizisko vidi
1. Aizsardzība pret vardarbību un krīzes atbalsts
| Jautājums | Valsts pasākumi 2024–2027 | “Aspāzijas” pieredze |
|---|---|---|
| Kā nodrošināt, lai sievietes ar invaliditāti krīzes situācijās varētu saņemt fiziski un komunikatīvi pieejamu atbalstu | Krīzes centru pielāgošana, speciālistu apmācība | Biedrība vairākkārt identificējusi situācijas, kur sievietes ar invaliditāti nesaņem pielāgotu palīdzību vardarbības gadījumos; organizētas sarunas un informatīvie pasākumi par vardarbības atpazīšanu un palīdzības iespējām. |
2. Pieejamība (vide, pakalpojumi, informācija)
| Jautājums padomē | Valsts pasākumi 2024–2027 | “Aspāzijas” pieredze |
|---|---|---|
| Kā panākt, lai pašvaldības regulāri pārbaudītu ēku, pakalpojumu un informācijas pieejamību | Pieejamības prasību ieviešana un uzraudzība | “Aspāzija” dokumentējusi vairākas situācijas, kur pašvaldības ēkas un pakalpojumi nav pieejami; sniegtas rekomendācijas par uzlabojumiem. |
| Kā nodrošināt, lai pieejamības prasības tiktu konsekventi ieviestas un uzraudzītas | Pieejamības prasību stiprināšana | Regulāri konstatētas situācijas, kur ēkas, pasākumi vai informācija nav pieejami, kas ierobežo sieviešu ar invaliditāti līdzdalību. |
3. Atbalsta pakalpojumi un dzīve kopienā
| Jautājums padomē | Valsts pasākumi 2024–2027 | “Aspāzijas” pieredze |
|---|---|---|
| Kā uzlabot sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvei kopienā | Atbalsta pakalpojumu attīstība reģionos | Biedri ziņo par nepietiekamu atbalstu dzīvei kopienā (asistents, transports u.c.). |
| Kā nodrošināt mērķētu un individuāli pielāgotu atbalsta pakalpojumu attīstību | Atbalsta pakalpojumu paplašināšana un individualizēšana | Reģionos pakalpojumi bieži ir fragmentēti un nepietiekami, īpaši sievietēm ar zemiem ienākumiem. |
4. Izglītība un pārkvalifikācija
| Jautājums padomē | Valsts pasākumi 2024–2027 | “Aspāzijas” pieredze |
|---|---|---|
| Kā nodrošināt individuālu atbalstu sievietēm ar invaliditāti izglītības un pārkvalifikācijas procesā | Individuālie atbalsta pasākumi, asistenti, mūžizglītība | Digitālo prasmju apmācībās sievietes norādījušas uz atbalsta trūkumu formālajā izglītībā un pārkvalifikācijā. |
5. Nodarbinātība un darba vides pielāgošana
| Jautājums padomē | Valsts pasākumi 2024–2027 | “Aspāzijas” pieredze |
|---|---|---|
| Kā veicināt darba devēju gatavību pielāgot darba vietas | Atbalsta instrumenti darba devējiem, subsidētās vietas | Dalībnieces bieži norāda uz darba devēju nevēlēšanos pielāgot darba vidi. |
| Kā nodrošināt, lai darba devēji būtu motivēti un spējīgi pielāgot darba vidi cilvēkiem ar invaliditāti | Iekļaujošas nodarbinātības veicināšana | Nepietiekama darba vides pielāgošana ierobežo sieviešu ar invaliditāti iespējas iekļauties darba tirgū. |
6. Sabiedrības informētība un stereotipu mazināšana
| Jautājums padomē | Valsts pasākumi 2024–2027 | “Aspāzijas” pieredze |
|---|---|---|
| Kā veidot cieņpilnu un saprotamu komunikāciju par cilvēkiem ar invaliditāti | Sabiedrības informēšanas kampaņas | “Aspāzija” īstenojusi vairākas aktivitātes stereotipu mazināšanai un iekļaujošas valodas veicināšanai. |
| Kā nodrošināt sistemātisku un cieņpilnu sabiedrības izglītošanu par invaliditātes jautājumiem | Sabiedrības izglītošana un stereotipu mazināšana | Sabiedrībā joprojām pastāv aizspriedumi un nezināšana, kas ietekmē sieviešu ar invaliditāti drošību un līdzdalību. |
7. Institūciju sadarbība un sistēmiskā pārvaldība
| Jautājums padomē | Valsts pasākumi 2024–2027 | “Aspāzijas” pieredze |
|---|---|---|
| Kā nodrošināt efektīvu informācijas apriti starp institūcijām | Sadarbības mehānismu stiprināšana | Bieži novērota nesaskaņota informācija starp sociālo dienestu, NVA un veselības aprūpi. |
| Kā nodrošināt skaidru, saprotamu un viennozīmīgu invaliditātes noteikšanas kārtību jaunajā regulējumā | Normatīvās sistēmas pilnveide, skaidrojošie materiāli, vienota prakse | Neskaidrības rada situācijas, kur sievietes nesaņem savlaicīgu informāciju un riskē palikt bez atbalsta kritiskos periodos. |
| Kā nodrošināt, lai invaliditātes ekspertīze būtu kvalitatīva, caurskatāma un balstīta vienotā metodikā | Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide | Sievietes nereti nesaņem skaidru pamatojumu lēmumiem un saskaras ar ilgstošiem gaidīšanas termiņiem. |
8. Datu kvalitāte un pierādījumos balstīta politika
| Jautājums padomē | Valsts pasākumi 2024–2027 | “Aspāzijas” pieredze |
|---|---|---|
| Kā panākt regulāru un kvalitatīvu datu apkopošanu | Datu vākšanas sistēmu pilnveide | Aptaujas un fokusgrupas atklāj būtiskas datu nepilnības par sieviešu ar invaliditāti situāciju reģionos. |