Ugas Skulmes māksla. Jurģis Skulme #KonkurssRadiOgre
29. jūlijs, 2024 pl. 20:37,
Nav komentāru
Pirmie Ugas Skulmes gleznojumi sievas- tēva vasarnīcā veikti 1927. gadā, sākoties kopdzīvei ar Kseniju Grāveri - latviešu valodas skolotāju un ārsti iesācēju. Liekas, ka mans tēvs būs bijis viens no pirmajiem gleznotājiem (ja ne pats pirmais) vēl pavisam jaunajā vasarnīcu ciematā Ogres pievārtē. No 1927. un 1928. gada vasarām ir saglabājušies vairāki Jaunogres un Ogres gleznojumi. Koku un krūmu apēnotas upītes ar brūnganiem purvu ūdeņiem turpat Jaunogrē, Ogres upes krasti Vecogrē, daži Zilo kalnu motīvi, tikko uzceltā Grāveru vasarnīca. Vairāku darbu atrašanās vieta ir zināma, bet par citu likteni ziņu tikpat kā nav. Vienīgais pieturpunkts ir manas mātes tā laika ieraksti piezīmju grāmatiņā. Mediķes kārtības mīlestībā viņa toreiz atzīmējusi pārdoto un aizdāvināto tēva gleznu jaunos īpašniekus. Piezīmes liecina par gleznu kādreizējo eksistenci, arī to gleznu, kuras saistītas ar Ogri.Neapšaubot Ugas Skulmes Jaunogres un Ogres apkaimē divdesmito gadu beigu un trīsdesmito gadu sākuma gleznojumu māksliniecisko izteiksmīgumu, dažus var uzskatīt par kultūrvēsturiski īpaši nozīmīgiem. Tāds varētu būt 1927. gadā tapušais vasarnīcas Zilokalnu prospektā 3 pretskats. Toreiz tēva ainavgleznas nebija lielas, gleznojuma garākā mala nepārsniedza 70 centimetru. Sīkdaļās izstrādātais vasarnīcas attēlojums izceļas ar labu satura atklāsmi (bet nesadrumstalotību), kur īpaši pārsteidz pavisam nelielas figūriņas. Tie ir vasarnīcas iemītnieki - pašu ļaudis - gan lejā pie verandas, gan uz balkona. Nekļūdīgi atrasta katrai personai tipiskākā kustība. Gleznojums kā ēkas un ģimenes sava veida kopportrets raksturīgs divdesmito gadu beigposma Jaunogrei.. 1927. gadā stāvformātā uzgleznota Ogres upes ainava - skats no labā krasta uz Pārogri. Darbs, kurā Uga Skulme jau uzskatāmi atvadās no „jaunäs lietišķības", starpposma ceļā no kubisma konstruktīvisma uz krāsainu glezniecību. „Ogres krasts" ir izteiksmīgs tā laika Vecogres
attēlojums ainavglezniecībā. Nākamajā vasarā viena no izcilākajām ainavām ir „Ogres upe ar
krastmalas kokiem". Abos darbos parādās mākslinieka zīmētājprasme un laba gleznieciskā
kultūra. 1928. gada darbos var just mākslinieka interesi par Holandes vecmeistariem, par viņu
glezniecības principiem. No Ogres pagātnes viedokļa abi gleznojumi ir neatkārtojami liecinieki.
Tie glabājas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Trīsdesmito gadu sākumā mana tēva darbi visai strauji kļuva krāsaināki. To laiku Ogri
raksturo daži vietējo dzirnavu attēlojumi. Vairākstāvu ēkas priekšplānā redzami labības malēju
pajūgi. Gleznas liktenis nav zināms. Šī darba krāsainu reprodukciju kopā ar jau minēto „Ogres
krastu" var aplūkot Anša Gulbja „Latviešu konversācijas vārdnīcas" pielikumā (pirms slejām
19697/19698), kā ilustrāciju šķirklim par Ogri. Vēsturiski varbūt visizzinošāk bijušo Ogri
attēlo mana tēva ap 1930. gadu plenērā gleznotai darbs „Ainava ar smēdi" („Piesmēdes"). Kompozīcijas vidusdaļā redzama Rīgas-Daugavpils šoseja - toreiz vēl grantsceļš. Kreisajā pusē -smēde, pāris pajūgu, vīrs, jādomā, kalējs, kurš darbojas ap balta zirga pakaļkājām. Savu kārtu gaida brūns zirdziņš. Gleznas labajā pusē var saskatīt nelielu, zilganu laukumiņu - tā varētu būt Ogres upes grīvas daļa. Ceļmalā, arī labajā pusē, regulāras formas grēda - plienakmeņu kaudze. Trīsdesmitajos gados līdztekus Daugavai pie šosejas ik pa gabalam atradās šādi krāvumi.
Akmeņskaldītāji caurām dienām smalcināja dolomīta gabalus, kuru drumslas klāja uz ceļiem.
Tas bija smags roku darbs. Atceros, kopā ar tēvu Ogres apkārtnē staigājot, redzējis puskailos skaldītājus veicam grūto, vienmuļo darbu. Smēdes gleznā ievērojamu vietu aizņem koku lapotne. Gleznas kopnoskaņa ir vasarīgi saulaina. 1932. gadā pie vecākiem Jaunogres vasarnīcā viesojās mūsu ģimenes ilggadējs draugs gleznotājs Ģederts Eliass ar dzīvesbiedri lietuviešu mākslas vēsturnieci Halīnu Kairjūkštiti- Jacinieni. Notikums iemūžināts mana tēva fotogrāfijā. Viņam bija „Nagel" firmas plašu fotoaparāts ar autoknipsi. Tēvs novietoja fotokameru uz statīva, izraudzījās kompozīciju, ielika aparātā fotoplati, iedarbināja autoknipsi un pats ieņēma sev izraudzīto vietu kopējā grupā. Tādā veidā radušies tagad jau par vēsturiskiem uzskatāmi fotoattēli.
Eliasu pāra viesošanās reizē fotografēšanās notikusi uz balkona virs verandas. Ģederts,
izmeties kreklā, bet ar kaklasaiti, ar paleti rokā glezno. Mazais puika priekšplānā, kurš ziņkārīgi
vēro tēvoča darbu, esmu es. Aizmugurē Halīna ar māti. Līdzās darba drēbēs tēvs. Fotogrāfijā
daļēji saskatāma krāsu vai, kā to reizēm citādi sauc, studiju kaste, no kuras izņemta palete.
Ogre Rakstu un atmiņu krājums
https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:696123|article:DIVL939|page:83
Projekts O` LEĢENDAS - UGA SKULME tiek īstenots projektu konkursa "R.A.D.I. - Ogres novadam" ietvaros, kura organizētājs un finansētājs ir Ogres novada pašvaldība.