Vardarbības mazināšanas aktivitātes 2025. gadā veidoja būtisku daļu no biedrības preventīvā un izglītojošā darba, stiprinot sieviešu ar invaliditāti drošību, pašapziņu un spēju aizstāvēt savas tiesības. Šis aktivitāšu bloks tika īstenots kontekstā, kur sievietes ar invaliditāti bieži saskaras ar vairākiem riska faktoriem vienlaikus — sociālo izolētību, ekonomisko atkarību, ierobežotu piekļuvi informācijai un pakalpojumiem, kā arī sabiedrības stereotipiem. Tāpēc īpaši nozīmīgi bija radīt vidi, kurā dalībnieces varēja droši runāt par pieredzi, saņemt profesionālu atbalstu un apgūt praktiskas zināšanas.
Nodarbību ciklā tika aplūkotas dažādas vardarbības formas — fiziskā, emocionālā, psiholoģiskā, ekonomiskā un digitālā vardarbība. Dalībnieces iepazinās ar vardarbības dinamiku, manipulācijas mehānismiem un kontroles modeļiem, kas bieži ir grūti pamanāmi ikdienas situācijās. Šī izpratne ir būtiska, jo tieši emocionālā un psiholoģiskā vardarbība ir visizplatītākā, taču vismazāk atpazītā. Nodarbībās tika izmantoti praktiski piemēri, situāciju analīze un sarunu metodes, kas palīdzēja dalībniecēm sasaistīt teoriju ar reālām dzīves situācijām.
Svarīgs ieguvums bija drošas, uzticības pilnas telpas izveide. Daudzas dalībnieces pirmo reizi atklāti runāja par pieredzēto, kas norāda uz emocionālās drošības līmeņa pieaugumu un uzticēšanos grupai. Šāda vide ir būtiska vardarbības prevencijā, jo tā mazina klusēšanas kultūru un veicina savstarpēju atbalstu. Dalībnieces atzina, ka sarunas palīdzējušas saprast, ka viņas nav vienas un ka vardarbība nav jāpiecieš. Tas ir nozīmīgs solis ceļā uz aktīvāku rīcību un palīdzības meklēšanu.
Aktivitāšu laikā tika sniegta arī praktiska informācija par pieejamajiem atbalsta mehānismiem — sociālajiem dienestiem, krīzes centriem, konsultāciju iespējām, juridisko palīdzību un anonīmiem resursiem. Šī informācija ir īpaši svarīga sievietēm ar invaliditāti, kurām nereti ir grūtības orientēties institucionālajā sistēmā vai piekļūt pakalpojumiem. Dalībnieces ieguva skaidrību par to, kā rīkoties krīzes situācijā, kā dokumentēt vardarbību un kā saņemt palīdzību, ja nepieciešams.
Analizējot aktivitāšu ietekmi, var identificēt vairākus būtiskus rezultātus:
Zināšanu un izpratnes pieaugums par vardarbības pazīmēm, riskiem un rīcības iespējām. Dalībnieces kļuva spējīgākas atpazīt vardarbību agrīnā stadijā un saprast tās sekas.
Pašapziņas un drošības sajūtas stiprināšana, kas ir būtisks faktors vardarbības prevencijā. Sievietes kļuva pārliecinātākas par savām tiesībām un spējām tās aizstāvēt.
Savstarpējā atbalsta tīkla veidošanās, kas mazina izolētību un veicina emocionālo labklājību. Dalībnieces aktīvi iesaistījās cita citas atbalstīšanā un pieredzes apmaiņā.
Lielāka gatavība meklēt palīdzību, kas ir viens no svarīgākajiem preventīvajiem rādītājiem. Dalībnieces atzina, ka tagad zina, kur vērsties un kā rīkoties.
Sieviešu ar invaliditāti redzamības pieaugums, kas ilgtermiņā mazina diskriminācijas un vardarbības riskus, jo sabiedrībā veidojas izpratne par viņu vajadzībām un tiesībām.
Kopienas saliedētības stiprināšana, jo informētas un drošas sievietes aktīvāk iesaistās sabiedriskajos procesos un veido atbalstošu vidi arī citiem.
Kopumā vardarbības mazināšanas aktivitātes radīja daudzslāņainu sociālo ietekmi — no individuālās drošības un pašapziņas stiprināšanas līdz kopienas līmeņa solidaritātes un izpratnes veidošanai. Šis darbs ir būtisks ieguldījums ilgtermiņa pārmaiņās, kas veido drošāku, iekļaujošāku un cieņpilnāku vidi sievietēm ar invaliditāti un visai novada sabiedrībai