Iekļaujoša vide — tā ir sociāla prakse, kas atspoguļo NVO misiju.
Iekļaujoša vide NVO ir sociālā misija darbībā. Tā ir veids, kā organizācija pierāda, ka tās vērtības nav deklarācijas, bet realitāte. Tā ir atbildība pret sabiedrību, kurai tā kalpo, un pret cilvēkiem, kuri tajā strādā un piedalās. NVO, kas strādā sabiedrības labā, darbojas ar to personu loku, kurām visbiežāk ir liegta pilnvērtīga līdzdalība. Iekļaujoša vide cilvēkiem ar invaliditāti: mazina strukturālos šķēršļus, kas sabiedrībā joprojām pastāv, nodrošina līdzvērtīgas iespējas, kas ir sociālā taisnīguma pamats, stiprina organizācijas kompetenci, jo pieredze par pieejamību un taisnīgumu kļūst par iekšēju resursu, rada autentisku saikni ar sabiedrību, jo organizācija pati iemieso to, ko aizstāv.
Iekļaujoša vide ir priekšnoteikums tam, lai dažādība organizācijā kļūtu par reālu vērtību, nevis deklarētu principu. Organizācijas, kas apzināti veido iekļaujošu vidi, iegūst plašāku skatījumu uz problēmām, kvalitatīvākus lēmumus un lielāku spēju pielāgoties mainīgai videi. Šāda vide ļauj dažādiem cilvēkiem pilnvērtīgi iesaistīties, un tieši tāpēc tā ir būtiska organizācijas ilgtspējai un konkurētspējai. Iekļaušana nav tikai sociāls vai ētisks pienākums — tā tieši ietekmē organizācijas spēju sasniegt dažādas sabiedrības grupas un radīt inovatīvus risinājumus. Šajā kontekstā invalīdu iekļaujoša nodarbinātība ir īpaši nozīmīga, jo tā paplašina organizācijas kompetenču loku un palīdz labāk izprast sabiedrības vajadzības kopumā.
Iekļaujoša vide atzīst gan redzamās, gan neredzamās dažādības dimensijas. Redzamās dimensijas — dzimums, vecums, etniskā piederība, invaliditāte, sociālekonomiskā izcelsme — nosaka cilvēka pieredzi un piekļuvi iespējām. Savukārt neredzamās dimensijas, piemēram, domāšanas un darba stili, personības tipi, vērtības, motivācijas un attieksme pret pārmaiņām, nosaka to, kā cilvēks strādā, komunicē un pieņem lēmumus. Iekļaujoša vide šīs atšķirības nevis izlīdzina, bet integrē, radot apstākļus, kuros katrs cilvēks var izmantot savas stiprās puses. Invaliditāte šajā spektrā nav tikai īpašība — tā ir pieredze, kas organizācijai sniedz unikālu skatījumu uz pieejamību, lietojamību, pakalpojumu kvalitāti un taisnīgumu.
Iekļaujoša vide ļauj dažādām perspektīvām kļūt par daļu no lēmumu pieņemšanas. Cilvēki ar invaliditāti bieži izgaismo sistēmiskas nepilnības, kuras citādi paliktu nepamanītas, un piedāvā risinājumus, kas uzlabo procesus visiem darbiniekiem un klientiem. Šāda vide atbalsta radošumu un inovācijas, jo atšķirīgas pieredzes un domāšanas veidi tiek uztverti kā resurss, nevis izaicinājums. Tā arī palīdz organizācijai labāk izprast dažādu klientu, partneru un sabiedrības grupu vajadzības, jo komandas sastāvs atspoguļo sabiedrības daudzveidību.
No iekļaujošas vides perspektīvas darba vides pielāgojumi cilvēkiem ar invaliditāti nav tikai tehniski risinājumi. Tie ir apstākļi, kas ļauj cilvēkam strādāt droši, koncentrēti un savā ritmā. Vienam nepieciešama mierīga, strukturēta vide, citam — kustība, elastība vai tehniski risinājumi, kas atvieglo darbu. Iekļaujoša vide balstās dialogā un atvērtībā, kur cilvēks var droši paust savas vajadzības, un organizācija ir gatava kopīgi meklēt risinājumus. Tas veido kultūru, kurā cilvēka identitāte un pieredze — tostarp invaliditātes pieredze — tiek atzīta un cienīta.
Kopsavilkumā — iekļaujošas vides veidošana, tai skaitā invalīdu iekļaujoša nodarbinātība, nav pašmērķis. Tā ir stratēģiska pieeja, kas stiprina organizācijas spēju redzēt realitāti daudzslāņaini, pieņemt līdzsvarotus lēmumus un radīt vidi, kurā cilvēki ar dažādu pieredzi var pilnvērtīgi iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu. Iekļaujoša vide ir pamats tam, lai dažādība kļūtu par organizācijas spēku, nevis tikai statistisku rādītāju.