Pāriet uz galveno saturu
aspazija.on
IESLĒDZ GAISMU SEVĪ
  • Sākums
  • Jaunumi
  • Pateicības
  • Ko mēs sniedzam
    • 2016 gads lozungs Kā jūtas sieviete invalīde
      • 2017 lozungs Atklāj savu potenciālu
    • 2018.gada lozungs Uzdrīksties
    • 2019.gada lozungs Pret multiplo diskrimināciju
      • Multipālās diskriminācijas atpazīšana
      • Vai un kā esam vajadzīgi darba tirgum?
    • 2020 Sieviešu ar funkcionēšanas ierobežo atbalstam
      • Citādība kā kompetence.
      • Aktīvs dzīvesveids un invaliditāte
      • Dažādības potenciāla atraisīšana
    • 2021 Mēs informācijas telpā
      • atbalsts sievietēm ar multiinvaliditāti
      • Informatīvā vide
    • 2022 Socializācija un emocionālā labsajūta
      • spēja un motivācija sadarboties
    • 2023 Izpratne par sievietēm un viņu vajadzībām
      • Lapa
      • Lapa2
    • 2024 Kā dzīvot pašreizējā nemierīgajā vidē
      • Kā dzīvot pašreizējā nemierīgajā vidē
      • Atbalstošas vides veidošana
    • stratēģija 2025-2027
    • 2025 Stiprāka un iekļaujošāka sabiedrība mums
      • Par cieņpilnu attieksmi pret sievietēm
      • Godinām Aspaziju
      • Digitālās kompetences izaugsme
  • Iekšējie dokumenti
    • Darba aizsardzības un ugunsdrošības instrukcijas
      • klientu vadība
      • Darba drošības un ugunsdrošības instrukcija
    • amata apraksts
    • Statūti
      • labas pārvaldības prakse
    • Stratēģija 2017-2027
    • Pārvaldība prakse
    • avansa norēķinu veikšana
    • Ziedojumu iegūšana uzskaite izlietojums
  • Kontakti
  • Galerija
    • Galerija2018
    • Galerija 2019
    • Galerija 2020
  • Piesakies šeit
  • Dienasgrāmatas
    • insulta pieredze
      • komentāri
    • pieredzes stāsti
    • Aspazijas iedvesma
  • Deju un kustību terapija
  • Mūsu nodarbības
  • Karjeras konsultācijas
  • Sabiedriskā labuma statuss
  • Kas mēs esam
    • Mīlam Ogripa
  • Sadarbība
  • Pārdomas un atsauksmes
    • Droša vide
    • Gardēžu receptes
  • Ieteikumi demences pacientu aprūpei
    • pārdomas par demenci
  • about us
  • Mākslu studija
    • pieteikuma forma
    • gleznu galerija
    • R.A.D.I 2025
      • nolikums
  • Katalogs
  • Blogs
  • Galerija R.A.D.I 2025

31. dec. 2025, Nav komentāru
  1. gada interaktīvo pasākumu ciklos turpinājām veidot iekļaujošu un saliedētu sabiedrību, īstenojot četrus prioritāros akcentus. Cieņpilnas attieksmes veicināšanai pret sievietēm daudznacionālā sabiedrībā organizējām tematiskas sarunas un diskusijas — “Cieņa sākas sarunā”, “Sievietes pieredzes daudzveidība”. Tāpat nodrošinājām dalībnieču līdzdalību starpkultūru pasākumos, tostarp “Kultūru mozaīkas pēcpusdienā” stiprinot savstarpējo sapratni un atvērtību. Aspazijas 160 gadu jubileju godinājām, radošajās darbnīcās iekļaujot viņas daiļrades motīvus — “Aspazijas gaismas vārdi”, “Dzejas ornaments” un “Muzeja stāstu pētnieki”. Darbnīcu laikā veicām muzeja suvenīru izpēti un sagatavojām vizuālus materiālus un priekšlasījumus, kas popularizēja Aspazijas devumu Latvijas kultūrai.

Digitālās izaugsmes un radošuma attīstības cikla ietvaros reizi nedēļā notika interaktīvas nodarbības. Digitālās izaugsmes nodarbības — “Digitālie soļi drošai ikdienai”, “Attēlu maģija” un “Radošā vizuālā valoda” — sniedza dalībniecēm praktiskas zināšanas digitālo rīku lietošanā, īpaši attēlu apstrādē un vizuālās izteiksmes veidošanā. Savukārt radošuma attīstības ciklā darbnīcas “Krāsu spēks”, “Materiālu pasaules atklājumi” un “Stāsts ziedā” paplašināja pašizpausmes iespējas, veicināja mākslas pieejamību un palielināja sabiedrības interesi par biedrības darbību un sieviešu ar invaliditāti integrāciju novada dzīvē.

Sieviešu diskriminācijas mazināšanai sniedzām informāciju par tiesībām un pieejamajiem atbalsta mehānismiem pasākumos “Tavas tiesības — Tava drošība”, “Atbalsta ceļvedis ikdienai” un “Sieviete sabiedrībā: drosme piedalīties”. Stiprinājām dalībnieču pašapziņu un veicinājām viņu līdzdalību sabiedriskajos procesos, tādējādi palielinot sieviešu ar invaliditāti redzamību novadā.

Radošuma attīstības jomā īstenotās darbnīcas un kopīgās aktivitātes rezultējās ziedu tematikai veltītā izstādē “Ziedi”, kā arī nodrošināja aktīvu dalību novada pasākumos — tirdziņā “No sirds uz sirdi” un Ģimenes dienā. Turpinājām arī Garšas sarunu tradīciju, rīkojot tikšanās “Garšas sarunas: kopā pie viena galda”, kas stiprina kopienas saliedētību un savstarpējo atbalstu.

31. dec. 2025, Nav komentāru


Aktivitāšu bloksPasākumu / nodarbību nosaukumiĪss raksturojums
Cieņpilnas attieksmes veicināšana pret sievietēm daudznacionālā sabiedrībā• Cieņa sākas sarunā
• Sievietes pieredzes daudzveidība
• Atvērtības tilti starp kultūrām
• Kultūru mozaīkas pēcpusdiena
• Draudzības diena
Tematiskas sarunas, diskusijas un starpkultūru pasākumi, kas veicina savstarpēju cieņu un izpratni.
Aspazijas 160 gadu jubilejas godināšana• Aspazijas gaismas vārdi
• Dzejas ornaments
• Muzeja stāstu pētnieki
Radošās darbnīcas ar Aspazijas daiļrades motīviem, suvenīru izpēti un vizuālu materiālu sagatavošanu.
Digitālās izaugsmes cikls• Digitālie soļi drošai ikdienai
• Attēlu maģija
• Radošā vizuālā valoda
Praktiskas nodarbības digitālo rīku lietošanā, attēlu apstrādē un vizuālās izteiksmes veidošanā.
Radošuma attīstības cikls• Krāsu spēks
• Materiālu pasaules atklājumi
• Stāsts ziedā
Darbnīcas un izziņas aktivitātes, kas paplašina pašizpausmes iespējas un veicina mākslas pieejamību.
Sieviešu diskriminācijas mazināšana un līdzdalības veicināšana• Tavas tiesības — Tava drošība
• Atbalsta ceļvedis ikdienai
• Sieviete sabiedrībā: drosme piedalīties
Informējoši un iedrošinoši pasākumi par tiesībām, atbalsta mehānismiem un līdzdalību sabiedriskajos procesos.
Vardarbības mazināšana un drošas vides veidošana• Drošības signāli ikdienā
• Kā atpazīt emocionālo vardarbību
• Atbalsta ceļi un palīdzības iespējas
• Saruna kā spēks
Izglītojošas nodarbības un sarunas par vardarbības formām, drošības stratēģijām, palīdzības resursiem un savstarpējā atbalsta stiprināšanu.
Radošās aktivitātes un sabiedrības iesaiste• Ziedu stāsti (izstāde)
• No sirds uz sirdi (tirdziņš)
• Ģimenes diena
Radošo darbu rezultātu prezentācija un aktīva dalība novada pasākumos.
Kopienas saliedēšana un savstarpējais atbalsts• Garšas sarunas: kopā pie viena galdaTradicionālas kopienas tikšanās, kas stiprina savstarpējo atbalstu un draudzību.

31. dec. 2025, Nav komentāru

Vardarbības mazināšanas aktivitātes 2025. gadā veidoja būtisku daļu no biedrības preventīvā un izglītojošā darba, stiprinot sieviešu ar invaliditāti drošību, pašapziņu un spēju aizstāvēt savas tiesības. Šis aktivitāšu bloks tika īstenots kontekstā, kur sievietes ar invaliditāti bieži saskaras ar vairākiem riska faktoriem vienlaikus — sociālo izolētību, ekonomisko atkarību, ierobežotu piekļuvi informācijai un pakalpojumiem, kā arī sabiedrības stereotipiem. Tāpēc īpaši nozīmīgi bija radīt vidi, kurā dalībnieces varēja droši runāt par pieredzi, saņemt profesionālu atbalstu un apgūt praktiskas zināšanas.

Nodarbību ciklā tika aplūkotas dažādas vardarbības formas — fiziskā, emocionālā, psiholoģiskā, ekonomiskā un digitālā vardarbība. Dalībnieces iepazinās ar vardarbības dinamiku, manipulācijas mehānismiem un kontroles modeļiem, kas bieži ir grūti pamanāmi ikdienas situācijās. Šī izpratne ir būtiska, jo tieši emocionālā un psiholoģiskā vardarbība ir visizplatītākā, taču vismazāk atpazītā. Nodarbībās tika izmantoti praktiski piemēri, situāciju analīze un sarunu metodes, kas palīdzēja dalībniecēm sasaistīt teoriju ar reālām dzīves situācijām.

Svarīgs ieguvums bija drošas, uzticības pilnas telpas izveide. Daudzas dalībnieces pirmo reizi atklāti runāja par pieredzēto, kas norāda uz emocionālās drošības līmeņa pieaugumu un uzticēšanos grupai. Šāda vide ir būtiska vardarbības prevencijā, jo tā mazina klusēšanas kultūru un veicina savstarpēju atbalstu. Dalībnieces atzina, ka sarunas palīdzējušas saprast, ka viņas nav vienas un ka vardarbība nav jāpiecieš. Tas ir nozīmīgs solis ceļā uz aktīvāku rīcību un palīdzības meklēšanu.

Aktivitāšu laikā tika sniegta arī praktiska informācija par pieejamajiem atbalsta mehānismiem — sociālajiem dienestiem, krīzes centriem, konsultāciju iespējām, juridisko palīdzību un anonīmiem resursiem. Šī informācija ir īpaši svarīga sievietēm ar invaliditāti, kurām nereti ir grūtības orientēties institucionālajā sistēmā vai piekļūt pakalpojumiem. Dalībnieces ieguva skaidrību par to, kā rīkoties krīzes situācijā, kā dokumentēt vardarbību un kā saņemt palīdzību, ja nepieciešams.

Analizējot aktivitāšu ietekmi, var identificēt vairākus būtiskus rezultātus:

  • Zināšanu un izpratnes pieaugums par vardarbības pazīmēm, riskiem un rīcības iespējām. Dalībnieces kļuva spējīgākas atpazīt vardarbību agrīnā stadijā un saprast tās sekas.

  • Pašapziņas un drošības sajūtas stiprināšana, kas ir būtisks faktors vardarbības prevencijā. Sievietes kļuva pārliecinātākas par savām tiesībām un spējām tās aizstāvēt.

  • Savstarpējā atbalsta tīkla veidošanās, kas mazina izolētību un veicina emocionālo labklājību. Dalībnieces aktīvi iesaistījās cita citas atbalstīšanā un pieredzes apmaiņā.

  • Lielāka gatavība meklēt palīdzību, kas ir viens no svarīgākajiem preventīvajiem rādītājiem. Dalībnieces atzina, ka tagad zina, kur vērsties un kā rīkoties.

  • Sieviešu ar invaliditāti redzamības pieaugums, kas ilgtermiņā mazina diskriminācijas un vardarbības riskus, jo sabiedrībā veidojas izpratne par viņu vajadzībām un tiesībām.

  • Kopienas saliedētības stiprināšana, jo informētas un drošas sievietes aktīvāk iesaistās sabiedriskajos procesos un veido atbalstošu vidi arī citiem.

Kopumā vardarbības mazināšanas aktivitātes radīja daudzslāņainu sociālo ietekmi — no individuālās drošības un pašapziņas stiprināšanas līdz kopienas līmeņa solidaritātes un izpratnes veidošanai. Šis darbs ir būtisks ieguldījums ilgtermiņa pārmaiņās, kas veido drošāku, iekļaujošāku un cieņpilnāku vidi sievietēm ar invaliditāti un visai novada sabiedrībai

31. dec. 2025, Nav komentāru

Vienā no sarunām kāda dalībniece atzina, ka līdz šim nebija apzinājusies, ka emocionālā kontrole un pastāvīga kritika ir vardarbības forma. Viņa sacīja: “Es vienmēr domāju, ka tā ir tikai mana vaina — ka es neesmu pietiekami laba. Tikai šeit sapratu, ka tas nav normāli un ka man ir tiesības justies droši.” Šis atklājums viņai deva impulsu pārskatīt savas robežas un meklēt atbalstu.

Citā nodarbībā dalībniece dalījās pieredzē par ekonomisko atkarību, kas gadiem ilgi liedza viņai pieņemt lēmumus par savu dzīvi. Viņa teica: “Es nezināju, ka arī tas ir vardarbības veids. Man likās, ka tā vienkārši ir mana situācija. Tagad saprotu, ka man ir tiesības uz neatkarību.” Šī izpratne palīdzēja viņai spert pirmos soļus, lai atgūtu kontroli pār savu ikdienu.

Īpaši nozīmīga bija saruna ar dalībnieci, kura ilgi klusēja, bet pēc vairāku tikšanos drošības izjūtas atzina: “Es nekad neesmu par to runājusi. Bet šeit es jūtos droši. Es redzu, ka arī citas ir gājušas cauri līdzīgam. Tas man dod spēku.” Šis brīdis kļuva par pagrieziena punktu visai grupai, jo atklāja, cik svarīga ir kopienas solidaritāte un savstarpējais atbalsts.

Vairākas dalībnieces uzsvēra, ka nodarbības palīdzējušas saprast, kur meklēt palīdzību un kā rīkoties krīzes situācijā. Viena no viņām sacīja: “Es beidzot zinu, kur zvanīt un ko teikt. Agrāk es vienkārši sastingtu. Tagad jūtos drošāk.” Šī praktiskā skaidrība ir būtisks solis ceļā uz drošāku ikdienu.

Stāstījumi parādīja arī pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar tuviniekiem. Kāda dalībniece atzina: “Es sāku runāt ar meitu par robežām un cieņu. Mēs abas mācāmies no šīm sarunām.” Tas apliecina, ka aktivitāšu ietekme sniedzas tālāk par individuālo līmeni un ietekmē arī ģimenes un plašāku kopienu.

Kopumā dalībnieču stāsti atklāja, ka vardarbības mazināšanas aktivitātes ne tikai sniedza zināšanas, bet arī radīja emocionālu drošību, stiprināja pašapziņu un veicināja savstarpēju atbalstu. Šī pieredze palīdzēja sievietēm saskatīt savas tiesības, atpazīt vardarbību un spert pirmos soļus pretī drošākai, cieņpilnākai dzīvei.


Vardarbības mazināšanas aktivitātes 2025. gadā atklāja, cik daudzslāņaina un bieži neredzama ir sieviešu ar invaliditāti pieredze. Nodarbībās izskanēja stāsti, kas parādīja gan ikdienas ievainojamību, gan spēku, kas rodas, kad sievietes jūtas sadzirdētas un atbalstītas.

Kāda dalībniece ar kustību traucējumiem dalījās, ka viņai gadiem ilgi bijis grūti atpazīt emocionālo vardarbību, jo fiziskā atkarība no tuviniekiem radīja sajūtu, ka “jāpiecieš viss”. Viņa sacīja: “Es domāju, ka man nav tiesību prasīt cieņu, jo man vajadzīga palīdzība. Tikai šeit sapratu, ka atkarība nenozīmē, ka man jācieš pazemojumi.” Šis atklājums viņai deva jaunu skatījumu uz savām robežām un pašvērtību.

Citā nodarbībā sieviete ar redzes traucējumiem stāstīja par partnera kontrolējošo uzvedību, kas gadiem ilgi tika pasniegta kā “rūpes”. Viņa atzina: “Viņš teica, ka dara visu manā labā, bet patiesībā es nedrīkstēju pieņemt nevienu lēmumu pati. Tikai šeit sapratu, ka tā ir kontrole, nevis mīlestība.” Šī izpratne palīdzēja viņai spert pirmos soļus, lai atgūtu neatkarību.

Īpaši emocionāls bija stāsts no dalībnieces ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kura ilgi klusēja, bet pēc vairāku tikšanos drošības izjūtas sacīja: “Es domāju, ka man neviens neticēs. Bet jūs klausījāties. Es jūtos stiprāka.” Šis brīdis kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu visai grupai, jo atklāja, cik svarīga ir droša vide un pacietīga saruna.

Vairākas dalībnieces uzsvēra, ka invaliditāte bieži tiek izmantota kā manipulācijas instruments. Kāda sieviete ar hroniskām veselības problēmām teica: “Man pārmeta, ka esmu ‘pārāk vāja’, lai kaut ko mainītu. Tagad saprotu, ka tā bija tikai vēl viena kontroles forma.” Šī atziņa palīdzēja viņai atgūt pašapziņu un saprast, ka tiesības uz cieņu nav atkarīgas no fiziskā stāvokļa.

Svarīgs aspekts bija arī informācijas pieejamība. Dalībniece ar dzirdes traucējumiem atzina: “Es bieži nejutos informēta, jo daudz kas man vienkārši nebija pieejams. Šeit pirmo reizi jutos līdzvērtīga.” Nodarbību pielāgotais formāts viņai deva iespēju pilnvērtīgi iesaistīties un uzdot jautājumus.

Stāsti atklāja arī pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar ģimeni. Kāda dalībniece, kurai nepieciešams asistents ikdienā, sacīja: “Es sāku runāt ar savu mammu par to, kā jūtos. Mēs pirmo reizi runājām par robežām. Tas bija grūti, bet vajadzīgi.” Tas parādīja, ka aktivitāšu ietekme sniedzas tālāk par individuālo līmeni un ietekmē arī attiecību dinamiku.

Kopumā sieviešu ar invaliditāti stāsti atklāja, ka vardarbības mazināšanas aktivitātes ne tikai sniedza zināšanas, bet arī radīja emocionālu drošību, stiprināja pašapziņu un veicināja savstarpēju atbalstu. Šī pieredze palīdzēja sievietēm saskatīt savas tiesības, atpazīt vardarbību un spert pirmos soļus pretī drošākai, cieņpilnākai un pašnoteiktākai dzīvei.


31. dec. 2025, Nav komentāru

Vardarbības mazināšanas aktivitātes 2025. gadā atklāja, cik daudzslāņaina un bieži neredzama ir sieviešu ar invaliditāti pieredze. Nodarbībās izskanēja stāsti, kas parādīja gan ikdienas ievainojamību, gan spēku, kas rodas, kad sievietes jūtas sadzirdētas un atbalstītas.

Kāda dalībniece ar kustību traucējumiem dalījās, ka viņai gadiem ilgi bijis grūti atpazīt emocionālo vardarbību, jo fiziskā atkarība no tuviniekiem radīja sajūtu, ka “jāpiecieš viss”. Viņa sacīja: “Es domāju, ka man nav tiesību prasīt cieņu, jo man vajadzīga palīdzība. Tikai šeit sapratu, ka atkarība nenozīmē, ka man jācieš pazemojumi.” Šis atklājums viņai deva jaunu skatījumu uz savām robežām un pašvērtību.

Citā nodarbībā sieviete ar redzes traucējumiem stāstīja par partnera kontrolējošo uzvedību, kas gadiem ilgi tika pasniegta kā “rūpes”. Viņa atzina: “Viņš teica, ka dara visu manā labā, bet patiesībā es nedrīkstēju pieņemt nevienu lēmumu pati. Tikai šeit sapratu, ka tā ir kontrole, nevis mīlestība.” Šī izpratne palīdzēja viņai spert pirmos soļus, lai atgūtu neatkarību.

Īpaši emocionāls bija stāsts no dalībnieces ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kura ilgi klusēja, bet pēc vairāku tikšanos drošības izjūtas sacīja: “Es domāju, ka man neviens neticēs. Bet jūs klausījāties. Es jūtos stiprāka.” Šis brīdis kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu visai grupai, jo atklāja, cik svarīga ir droša vide un pacietīga saruna.

Vairākas dalībnieces uzsvēra, ka invaliditāte bieži tiek izmantota kā manipulācijas instruments. Kāda sieviete ar hroniskām veselības problēmām teica: “Man pārmeta, ka esmu ‘pārāk vāja’, lai kaut ko mainītu. Tagad saprotu, ka tā bija tikai vēl viena kontroles forma.” Šī atziņa palīdzēja viņai atgūt pašapziņu un saprast, ka tiesības uz cieņu nav atkarīgas no fiziskā stāvokļa.

Svarīgs aspekts bija arī informācijas pieejamība. Dalībniece ar dzirdes traucējumiem atzina: “Es bieži nejutos informēta, jo daudz kas man vienkārši nebija pieejams. Šeit pirmo reizi jutos līdzvērtīga.” Nodarbību pielāgotais formāts viņai deva iespēju pilnvērtīgi iesaistīties un uzdot jautājumus.

Stāsti atklāja arī pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar ģimeni. Kāda dalībniece, kurai nepieciešams asistents ikdienā, sacīja: “Es sāku runāt ar savu mammu par to, kā jūtos. Mēs pirmo reizi runājām par robežām. Tas bija grūti, bet vajadzīgi.” Tas parādīja, ka aktivitāšu ietekme sniedzas tālāk par individuālo līmeni un ietekmē arī attiecību dinamiku.

Kopumā sieviešu ar invaliditāti stāsti atklāja, ka vardarbības mazināšanas aktivitātes ne tikai sniedza zināšanas, bet arī radīja emocionālu drošību, stiprināja pašapziņu un veicināja savstarpēju atbalstu. Šī pieredze palīdzēja sievietēm saskatīt savas tiesības, atpazīt vardarbību un spert pirmos soļus pretī drošākai, cieņpilnākai un pašnoteiktākai dzīvei.

Ja vēlies, varu izveidot arī:

  • īsu stāstījuma kopsavilkumu prezentācijai,

  • emocionāli maigāku versiju publikācijai,

  • formālāku versiju finansētājiem,

  • vai stāstījumu ar tematiskām sadaļām (emocionālā vardarbība, kontrole, atkarība, pieejamība u.c.).

stāstījumu ar tematiskām sadaļām (emocionālā vardarbība, kontrole, atkarība, pieejamība ar invaliditāti

Protams, Dace — izveidoju stāstījumu ar skaidrām tematiskām sadaļām, kur katra sadaļa balstīta sieviešu ar invaliditāti anonimizētās pieredzēs. Šis formāts ir dziļš, empātisks un piemērots gan atskaitēm, gan prezentācijām, gan stāstiem, kas atklāj aktivitāšu ietekmi caur cilvēku balsīm.

Stāstījums ar tematiskām sadaļām un anonimizētiem pieredzes fragmentiem

1. Emocionālā vardarbība: neredzamās brūces

Daudzas sievietes ar invaliditāti atzina, ka emocionālā vardarbība viņu dzīvē bijusi klātesoša gadiem, taču tās atpazīšana bijusi sarežģīta. Viena dalībniece ar kustību traucējumiem sacīja: “Es pieradu pie tā, ka mani sauc vārdos un pārmet, ka esmu lēna. Es domāju, ka tā ir mana vaina. Tikai šeit sapratu, ka tas ir pazemojums, nevis ‘tuvinieku nogurums’.”

Cita sieviete ar redzes traucējumiem dalījās, ka emocionālā vardarbība bieži slēpjas aiz “rūpēm”: “Man teica, ka es neko neredzu un tāpēc neko nesaprotu. Es sāku ticēt, ka tiešām esmu nespējīga. Tagad saprotu, ka tā bija kontrole, nevis palīdzība.”

Šie stāsti atklāja, cik svarīgi ir dot sievietēm valodu, ar kuru nosaukt piedzīvoto, un drošu telpu, kurā to izrunāt.

2. Kontrole: kad rūpes pārtop varā

Kontrole bija viena no visbiežāk pieminētajām tēmām. Tā izpaudās gan attiecībās, gan ģimenē, gan aprūpes situācijās.

Kāda dalībniece ar dzirdes traucējumiem stāstīja: “Viņš vienmēr runāja manā vietā. Pat tad, kad es pati varēju atbildēt. Es jutos kā ēna.”

Sieviete ar intelektuālās attīstības traucējumiem atzina, ka viņai gadiem ilgi tika liegts pieņemt lēmumus: “Man teica, ka es nesapratīšu. Bet patiesībā viņi negribēja, lai es pati domāju.”

Kontroles mehānismi bieži tika pasniegti kā “palīdzība”, “aprūpe” vai “drošība”, taču nodarbībās sievietes iemācījās atšķirt atbalstu no varas izmantošanas.

3. Atkarība: kad palīdzība kļūst par ieroci

Sievietes ar invaliditāti bieži ir fiziski vai praktiski atkarīgas no tuviniekiem vai partneriem, un šī atkarība var tikt izmantota pret viņām.

Kāda dalībniece ar hroniskām veselības problēmām sacīja: “Man teica, ka bez viņa es neizdzīvošu. Es tam noticēju. Tagad saprotu, ka tā bija manipulācija.”

Cita sieviete, kurai nepieciešama asistenta palīdzība, atzina: “Kad es nepakļāvos, man vienkārši netika palīdzēts. Tas bija sods. Es to sapratu tikai tad, kad par to runājām grupā.”

Šie stāsti parādīja, cik būtiski ir stiprināt sieviešu pašapziņu un zināšanas, lai atkarība nekļūtu par vardarbības instrumentu.

4. Pieejamība un informācijas trūkums: neredzamā barjera

Pieejamības jautājumi bieži vien pastiprina vardarbības riskus — gan fiziskā, gan informācijas, gan komunikācijas pieejamība.

Dalībniece ar dzirdes traucējumiem atzina: “Es bieži nezināju, kas notiek. Informācija nebija man pieejama. Tas radīja bailes un atkarību no citiem.”

Sieviete ar redzes traucējumiem stāstīja: “Es nezināju, kur meklēt palīdzību, jo lielākā daļa informācijas nebija pielāgota. Šeit pirmo reizi jutos līdzvērtīga.”

Cita dalībniece ar kustību traucējumiem piebilda: “Es nevarēju aizbraukt uz konsultāciju, jo nebija transporta. Tas nozīmēja, ka es paliku viena ar problēmu.”

Pieejamības trūkums bieži vien nav tikai tehnisks jautājums — tas ir drošības un tiesību jautājums.

Kopsavilkums

Šie anonimizētie stāsti atklāj, ka sievietes ar invaliditāti bieži piedzīvo vardarbību daudzslāņainā veidā — emocionāli, praktiski, sociāli un institucionāli. Vardarbības mazināšanas aktivitātes palīdzēja viņām:

  • atpazīt vardarbības formas,

  • nosaukt piedzīvoto vārdā,

  • saprast savas tiesības,

  • stiprināt pašapziņu,

  • un veidot savstarpēju atbalsta tīklu.

Tas ir būtisks solis ceļā uz drošāku, iekļaujošāku un cieņpilnāku kopienu.

12. nov. 2025, Nav komentāru

Ogres novada pašvaldības finansētais projekta   "O' Leģendas"   konkursa “R.A.D.I – Ogres novadam!” ietvaros tuvojas noslēgumam, iedvesmojot novada iedzīvotājus un viesus. Šoreiz uzmanības centrā bija mākslinieks Eduards Brencēns (1885–1929), kura darbi kļuva par pamatu gan klātienes, gan virtuālajai izstādei ar skatītāju balsošanu.

Projektu īstenoja Sieviešu invalīdu biedrība “Aspāzija”, kurai piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Biedrība aktīvi darbojas sociāli mazaizsargāto personu labklājības celšanā, izglītības veicināšanā, pilsoniskās sabiedrības attīstībā un cilvēktiesību aizsardzībā Ogres novadā.

Radošais cikls – piedzīvots kopā

Izstādes sagatavošanās laikā ikvienam interesentam bija iespēja piedalīties interaktīvā radošajā ciklā, kas veltīts Eduarda Brencēna mākslas izpētei un refleksijai. Dalībnieki iepazina mākslinieka darbus, tos atdarināja un radoši transformēja, atklājot paši savu radošuma spēku.

Meistarklasēs un radošās darbnīcās dalībnieki kopā ar profesionālu pedagogu iepazina slavenās Brencēnu dzimtas mākslinieka Eduarda Brencēna daiļradi, mākslinieciskais mantojums tika izzināts, interpretēts un radoši pielāgots mūsdienu kontekstam, radot jaunus darbus, kas atspoguļoja, kā senais var iegūt jaunu nozīmi šodienā.

Projekta laikā tika organizētas 18 interaktīvas radošā cikla nodarbības. Dalībnieki radīja vizuālās mākslas darbus, kas tika izstādīti gan klātienē, gan virtuālajā izstādē ar sabiedrības balsojumu. 

Kopā radījām Ogres novadam

Noslēgumā tika organizēts svinīgs pasākums ar Balvu pasniegšanu, kā arī veiktas publicitātes aktivitātes, lai informētu sabiedrību par projekta norisi un rezultātiem. Projekts apliecināja Ogres novada saukļa “Šeit dzimst leģendas” nozīmīgumu, godinot novada mākslas leģendas un veicinot sabiedrības izpratni par daudzveidību, vienlīdzību un kopīgu radošumu.

Paldies par līdzdalību!

Atklājām sava radošuma spēku kopā! Projekts O`LEĢENDAS – EDUARDS BRENCĒNS kļuva par iespēju apvienot sabiedrību, stiprināt kultūras identitāti un dot balsi ikvienam. Paldies visiem, kas piedalījās izstādē un balsošanā, kļūstot par daļu no šī radošā ceļojuma.

Kopā mēs radījām stāstu, kas turpina dzīvot – #RadiOgre2025.


Esam pateicīgi Madlienas biedrībai “Sisegale”,    un personīgi   Maldai Lapiņai un Rasmai Vērpējai par sasaisti ar mākslinieka dzimtajām vietām , kas nostiprināja  projekta rezultātu ilgtspēju vietējā kultūrvidē.

9. nov. 2025, Nav komentāru

Aicinām uz projekta O`LEĢENDAS – EDUARDS BRENCĒNS virtuālo izstādi un balsošanu

Ogres novada pašvaldības īstenotais konkurss projekta “R.A.D.I – Ogres novadam!” ietvaros turpina iedvesmot novada iedzīvotājus un viesus. Šoreiz uzmanības centrā ir mākslinieks Eduards Brencēns, kura darbi kļūs par pamatu gan klātienes, gan virtuālajai izstādei ar skatītāju balsošanu.

6. nov. 2025, Nav komentāru
Turpinām gatavot no  Latvijas produktiem, tajā skaitā ar  simbolisku pieskaņu. šoreiz 

“Divu biezpienu vienotība” — kopienas biezpienmaize

Šī recepte apvieno graudaino un mīksto biezpienu — kā  divas paaudzes vai divas sajūtas vienā gardā veselīgā biezpienmaizē. Pamatne ir stingra, bet sirsnīga. Virsējā kārta — maiga, gaisīga, sapņaina.   Tāpat kā mūsu kopiena: dažāda, bet vienota.

🥣 Sastāvdaļas (4–6 porcijām)

Pamatne (graudainā biezpiena mīkla):

  • 250 g graudainā biezpiena (vēlams 5–9%)

  • 1 ola

  • 2 ēdk. pilngraudu miltu vai mannas

  • 1 ēdk. medus vai kļavu sīrupa

  • Šķipsna sāls

Virskārta (mīkstā biezpiena krēms):

  • 200 g mīkstā biezpiena (var sablendēt graudaino ar 1–2 ēdk. krējuma)

  • 1 olas baltums

  • 1 tējk. kartupeļu cietes

  • 1 ēdk. medus vai vaniļas cukura

  • Citrona miziņa vai rozīnes (pēc izvēles)

    Pagatavošana

    1. Pamatne:

      • Sajauc visas sastāvdaļas, izspiež mīklu cepamformā (ar maliņām).

      • Cep 180°C ~10 minūtes, lai nostiprinās.

    2. Virskārta:

      • Sablendē mīksto biezpienu ar baltumu, cieti, saldinātāju un aromātiem.

      • Uzlej uz pamatnes.

    3. Cepšana:

      • Cep vēl ~20–25 minūtes, līdz virspuse zeltaina.

    🌾 Simboliska piezīme publicēšanai

    Lai katrs kumoss atgādina, ka spēks ir sadarbībā.


10. okt. 2025, Nav komentāru

Pasaules mentālās veselības diena – 10. oktobris

Šī gada tēma: Obsesīvi kompulsīvie traucējumi (OKT) senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti

Aptaujas rezultātu tālākvirzība

10. okt. 2025, Nav komentāru

Vairāki starptautiski pētījumi apliecina, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir būtiski paaugstināts emocionālo grūtību un paškaitējuma risks salīdzinājumā ar sabiedrības kopējo populāciju. Īpaši augsta korelācija novērojama starp invaliditātes smaguma pakāpi, psihosociāliem traucējumiem un emocionālās pašaprūpes trūkumu. Sociālais spiediens, ierobežota autonomija un nepietiekams atbalsts veicina iekšēju spriedzi, kas nereti izpaužas kā emocionāla pašsakropļošana – piemēram, sevis vainošana, izolēšanās, atteikšanās no palīdzības vai ilgstoša emocionālo vajadzību ignorēšana.

Pētījumi uzsver, ka garīgās veselības pakalpojumiem ir jāpielāgojas cilvēku ar invaliditāti specifiskajām vajadzībām, nodrošinot drošu vidi, kurā iespējama atklāta komunikācija, atbalsts un līdzdalība. Projekta aktivitātes – sociālie apļi, tikšanās ar rehabilitologu, radošās nodarbības – ir tieši vērstas uz šo vajadzību apzināšanu un risināšanu, veicinot emocionālo labklājību, pašvērtējumu un kopienas atbalstu.

Emotional difficulties and self-harm among British adolescents with and without disabilities: Cross sectional study - PubMed


!Paldies visiem, kuri klausījās, piedalījās un turpina iestāties par dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām. stipru, atbildīgu pilsonisko sabiedrību!

8. sept. 2025, Nav komentāru
Atmiņās par LAMPU!Kopā svinējām kultūru, iekļaušanu un sadarbību, kas stiprina gan kopienas, gan sabiedrību kopumā Sieviešu sadarbības tīkls un biedrība “Sāre khetene” Sarunu festivālā LAMPA!Paldies visiem, kuri klausījās, piedalījās un turpina iestāties par dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām. stipru, atbildīgu pilsonisko sabiedrību!

Mūsdienās, kad pieaug uzbrukumi dzimumu līdztiesībai un sieviešu tiesībām, samazinās pilsoniskā telpa un tiek apšaubīts sieviešu atbalsta pakalpojumu nozīmīgums, šādas tikšanās kļūst īpaši būtiskas. Tās sniedz platformu kopīgai mācīšanās pieredzei, feminisma ideju apmaiņai un stratēģiju veidošanai.


Piedalāmies

2. jūl. 2025, Nav komentāru
Projekta “Silver Strategies” galvenais mērķis ir uzlabot darba tirgus iespējas cilvēkiem pirmspensijas un pensijas vecumā (“sudraba” vecums, 55+). Mērķis ir izstrādāt kopīgas diskriminācijas novēršanas stratēģijas Centrālbaltijas uzņēmumiem un īstenot noteiktās aktivitātes šajos uzņēmumos. Kopīgas darba tirgus problēmas Centrālbaltijas reģionā:
  • Iedzīvotāju novecošanās, spiediens uz sociālajām sistēmām un senioru labklājība
  • Darbaspēka trūkums un noteiktu prasmju trūkums darba tirgū
  • 55+ vecuma grupas nepietiekami izmantotais ekonomiskais potenciāls
  • Elastīgu darba formātu, piemēram, nepilna laika un attālināta darba, neizmantotais potenciāls

Iešanas vai nu saliekas, vai nesaliekas...

30. jūn. 2025, Nav komentāru
Nedēļas iešanas vai nu saliekas, vai nesaliekas... Redz' kā- vieniem dienas plānojas- bet man tagad viss otrādi- ja kādreiz nedēļas ''logi'' ātri aizvērās, tad tagad- nedēļas patukšas- ne iešanas, ne skriešanas!.Tagad rosos pa māju- te jau darbi nekad nav apdarāmi- nu tad tā arī pamazām čubinos...
Kominikācija un tikšanās ar cilvēkiem iet mazumā- bet tas ir labi. Tātad tā tam jābūt- tātad tāds laiks. Dzīvoju savā burbulī, un nemaz nenojaušu kas notiek ''tur ārā''! Atveru FB, un tad pamanu ka brīvdienās bijis Baltikas festivāls, arī praids...Es no tā esmu tālu- manā sētā viss mierīgi! Mācos dzīvot citādi.
Re kā prioritātes pamainījušās,kura tad teica,kā var mainīt prioritātes?Dzīve neprasa,samaina pa savam.

Citam viss pamainījies- kādreiz deklarēja ka neko neplāno, ka ļaujies plūsmai, bet  te-  ne tikai diena, bet pat nedēļa jau saplānota!

Ogres novada stipro pāru godināšanas pasākums

18. jūn. 2025, Nav komentāru

Grozījumi Invaliditātes likumā

26. marts 2025, Nav komentāru


Latvijas Republikas Saeimas 2024.gada 7.novembra sēdē 3.lasījumā tika izskatīti un atbalstīti grozījumi Invaliditātes likumā.
Grozījumi Invaliditātes likumā paredz:
  • ka invaliditāte tiek noteikta uz vienu līdz pieciem gadiem vai bez atkārtota termiņa (uz mūžu vai nepilngadīgai personai līdz 18 gadu vecumam) – stājas spēkā 04.12.2024.
  • turpmāk invaliditātes ekspertīze tiek uzsākta tikai tad, kad saņemti visi normatīvajiem aktiem atbilstošie dokumenti – stājas spēkā 01.01.2025.
  • atkārtotas invaliditātes termiņa sākuma datums ir atkarīgs no dokumentu iesniegšanas laika invaliditātes ekspertīzei Komisijā – stājas spēkā 01.01.2025.
  • persona invaliditātes un darbspēju ekspertīzei dokumentus Komisijā var iesniegt ne biežāk kā reizi sešos mēnešos – stājas spēkā 01.01.2025.
  • Komisijai ir tiesības veikt atkārtotas invaliditātes ekspertīzi un pieņemt lēmumu trīs mēnešu laikā (gadījumos, ja personai iepriekš noteiktā invaliditāte ir spēkā vēl vismaz četrus mēnešus) – stājas spēkā 01.01.2025.

Detalizētāk ar grozījumiem Invaliditātes likumā, to skaidrojumiem un piemēriem par konkrētām situācijām iepazīsties zemāk esošajās infografikās – datnē “Izmaiņas Invaliditātes likumā no 01.01.2025”
Informācija no http://www.vdeavk.gov.lv

Aspazija 160

16. marts 2025, Nav komentāru
 Viena no visizcilākajām un vispretrunīgāk vērtētajām Latvijas kultūras personībām. Viņas darbiem ir būtiska nozīme latviešu rakstniecības modernizācijā un intelektuālās diskusijas rosināšanā par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, par tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, par nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Kā spilgtākā Jaunās strāvas dzejniece un dramaturģe, atbalsojot trauksmes un dziņu laikmetu vācu literatūrā, viņa sevi piesaka 19. gadsimta 90. gados un ar savu domas brīvību, sociālo aktīvismu un gara jaudu nav zaudējusi aktualitāti arī šodien.

Literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa

““Pēc dabas esmu jautra, tikai pārdzīvojumu smagums mani noliecis kā slapju zaru,” Aspazija par sevi rakstīja pagājušā gadsimta 20. gados.

27. febr. 2025, Nav komentāru
Man vislabāk patika projekta daļa- kā saglabāt iekšējo mieru sevī, mainoties videi.  Katram savas sajūtas un izjūtas bet jebkurā dzīves situācijā jāprot saglabāt miers un analītisks prāts.  Par kara ietekmi un mākslas spēku, lai attēlotu cilvēku emocijas un miera kultūru, no
gūtajām emocijām izzināsim kara un mākslas mijiedarbīb

26. febr. 2025, Nav komentāru
Domnīcā  par mazaizsargāto iedzīvotāju grupu un kompetento NVO iesaiste krīžu gatavības veicināšanā, pētniecībā un sabiedrības informēšanā , kurā mūsu nevalstiskās organizācijas, eksperti un pašvaldības pārstāvji diskutējām par aktuālajiem izaicinājumiem sabiedrības drošības un noturības stiprināšanā, noslēdzām projektu . jo pasākums bija daļa no plašāka kopprojekta.
Paldies visiem dalībniekiem par aktīvu līdzdalību! Mūsu kopīgais darbs veicina stiprāku un gatavāku sabiedrību! Dalieties ar iegūtajām atziņām! 

8. febr. 2025, Nav komentāru
Mākslinieciskās darbnīcas vadītājas diena pirms  darbnīcas:
✅Pierakstīto personu skaitīšana
✅Materiālu aprēķināšana un iegāde
✅Paraugu veidošana
✅Iespējamo sagatavju veidošana
Piemēram,  gatavojos kreppapīra ziedu darbnīcai 🌷
Pierakstījušies uz darbnīcu ir 24 personas 🤗
Izlēmu sagatavot 31 komplektu (ar mazu rezervīti, bet uz vietas nepieciešamības gadījumā ir no kā sagatavot vēl..).
🌺Komplekts sastāv no 12 kreppapīra loksnēm, floristikas lentas gabala un sešām stieplēm (3 ziedu izveidei)
✔️Vairākos etapos locīju un griezu garus kreppapīra ruļļus (tas ir visilgākais un grūtākais)
✔️Liku tos komplektos pa 12 gab.
✔️Griezu un locīju stieples
✔️Griezu un locīju floristikas lentas
Mans plāns - maksimāli sagatavot materiālus nepieciešamajos izmēros ērtai izmantošanai, jo apmeklētāju būs daudz un es nevarēšu vienlaicīgi visiem palīdzēt.
Beidzot viss ir gatavs un rīt varēšu ar prieku un viegluma sajūtu skatīties uz mūsu skaistajiem ziediem 🌺❤️

7. febr. 2025, Nav komentāru

Agrāk ļoti plaši lietoja vārdu pieejamība, taču pēdējos gados arvien biežāk parādās vārds piekļūstamība. Kāda ir atšķirība starp šiem jēdzieniem?

Lai arī, runājot par piekļūstamību, vēsturiski nereti tiek lietots un attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos termins pieejamība, tie saturiski ietver sevī atšķirīgus principus. Pieejamība nozīmē vides/objekta/pakalpojuma pieejamību vai esamību kopumā, savukārt piekļūstamība nozīmē, ka konkrētajai videi/ objektam/pakalpojumam ir iespēja fiziski piekļūt un to var lietot, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus. Tādējādi pieejamība var izslēgt piekļūstamību, savukārt piekļūstamība ietver arī pieejamību. Līdz ar 2019.gada 17.aprīlī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (Piekļūstamības Direktīva) nākotnē abu jēdzienu lietojums veidojams, tos nošķirot.



Ielādēt vēl

Jaunākie ieraksti


  • 31. dec. 2025

  • 31. dec. 2025

  • 31. dec. 2025

  • 31. dec. 2025

  • 31. dec. 2025

  • 12. nov. 2025

  • 9. nov. 2025

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!

Ātri, viegli, bez programmēšanas.

Ziņot par pārkāpumu Uzzināt vairāk