Kā ieraudzīt un izmantot savas iespējas
Iekļaujoša kultūrvide, sabiedrība un atvērta kopiena ir viena no šī brīža galvenajām prioritātēm. Pēdējos gados tiek īstenotas daudzas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dažādu sociāli mazaizsargāto grupu iekļaušanu, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar fiziskās un garīgās veselības traucējumiem. Taču citām mērķa grupām, piemēram, ieslodzītajiem, bezdarbniekiem, iedzīvotājiem ar atkarības problēmām u.c., nav pievērsts pietiekami daudz uzmanības. Tieši kopienu, nevalstiskā sektora un kultūras profesionāļu sadarbībā varam rast risinājumus, ar kuriem varam šīm grupām iedot balsi, ļaut viņus sadzirdēt, ieklausīties viņos, aicināt līdzdarboties atbilstoša kultūras satura veidošanā.
Interaktīvā diskusijā domāsim par to, kā atrast šos spēcīgos stāstus, izstāstīt tos personīgi uzrunājošā veidā, un radītu vidi sadarbības iespējai (vieta, telpa, sociālie tīkli). Kā runāt ar atšķirīgām sociālām grupām, kā atrast kopējo? Kā respektēt atšķirīgo?
Viens no variantiem ir radošu darbnīcu (ar mākslas interpretācijas un komunikācijas uzdevumiem) organizēšana, lai palīdzētu sabiedrībai kopumā saprast, interpretēt, baudīt
mākslu
un komunicēt , vai arī, piemēram, runāt par to, kas mūsdienu pirts tradīcijās no pagātnes ir saglabājies nemainīgs un kas pielāgots mūsdienu cilvēka izpratnei par ķermeņa un gara tīrību. Daļa no mums šodien iet pirtī tā, kā to darījuši vecāki un vecvecāki – pirms tam gatavojot pirtsslotas, pēc pirts peldot tuvējā dīķī vai ezerā. Citi aizraujas ar pirts rituāliem un sagaida, ka pirtnieks skaitīs vai dziedās tautasdziesmas. Vai ir tāds jēdziens, kā “pareizi”, ja runājam par tradīciju klātesamību mūsdienu cilvēka dzīvē? Un kurš zina, kā ir “pareizi”?