Multiplā diskriminācija ir salīdzinoši jauns jēdziens, kuru raksturo vairāku diskriminācijas pazīmju esamība vienam indivīdam,  vienlaikus kopumā radot daudz nelabvēlīgāku efektu nekā gadījumā, kad indivīdam ir tikai viena no diskriminācijas pazīmēm. Tādēļ tiesību zinātnieki norāda, ka efektīvai diskriminācijas aizlieguma principa iedzīvināšanai ir jārunā arī par multiplo diskrimināciju kā vienu no diskriminācijas veidiem.“[..] jēdziens “invaliditāte” ir jāuzskata par tādu, kas ietver ierobežojumu, kas it īpaši izriet no fiziskiem, mentāliem vai psihiskiem traucējumiem, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt attiecīgās personas līdzdalību profesionālajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.” No minētā izriet, ka ar jēdzienu “invaliditāte” diskriminācijas novēršanas tiesību izpratnē ir daudz plašāks, nekā šis jēdziens parasti ir definēts nacionālajās tiesībās. Vēsturiski invaliditātes definīcija nacionālajās tiesības ir tikusi iekļauta tieši tiesību noteikšanai sociālās drošības jomā. Savukārt gan ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, gan arī Direktīvas 2000/78/EK definīcija ir noteikta, lai nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas visās dzīves jomās, ko ir iespējams izdarīt tikai tad, ja definīcija identificē sociālo šķēršļu, kuri ir par iemeslu nevienlīdzīgām iespējām, esamības faktu.   Multiplā diskriminācija ir gadījumā, kad persona tiek nostādīta sliktākā situācijā vairāku diskriminācijas pazīmju dēļ vienlaikus. Multiplā diskriminācija dalās divos veidos: parastā multiplā diskriminācija un intersekcionāla multiplā diskriminācija. Diskriminācija ir noraidošs izturēšanās veids pret kādu personu vai personu grupu. Cilvēki mēdz diskriminēt citus dažādu iemeslu dēļ: dzimuma, rases, invaliditātes, mantiskā stāvokļa, etniskās piederības, seksuālās orientācijas, ticību kādai reliģijai vai politisko atbalstu konkrētam jautājumam un citu iemeslu dēļ. Dažreiz pat iemesls nav skaidri zināms, bet attieksme ir noraidoša. Parastā multiplā diskriminācija būs gadījumos, kad diskrimināciju ir iespējams konstatēt, analizējot situāciju, balstoties uz katru diskriminācijas aizlieguma pazīmi atsevišķi. Savukārt intersekcionālā multiplā diskriminācija būs gadījumā, kad diskrimināciju nevarēs konstatēt, analizējot situāciju, balstoties atsevišķi uz katru no diskriminācijas aizlieguma pazīmēm. To varēs konstatēt, analizējot situāciju vienlaikus uz visu iesaistīto diskriminācijas aizlieguma pazīmju pamata. Piemēram, diskriminē veselu iedzīvotāju grupu, kuriem ir kopīga vismaz viena iezīme no iepriekš minētajiem iemesliem (dzimums, vecums un citi). (Darbā tiek aicināti pirmspensijas vecuma vīrieši – diskriminē gan visas sievietes, gan pensijas vecuma sasniegušus cilvēkus), piemēram izglītības jomā tiešā diskriminācija – izglītības nodrošinātājs nedrīkst attiekties pret kādu studentu mazāk labvēlīgi tikai tāpēc, ka tam ir invaliditāte, piemēram, atteikties uzņemt pretendentu invalīdu tikai tāpēc, ka tas ir invalīds; netiešā diskriminācija –izglītības nodrošinātājs nedrīkst pieļaut apmācību formu, kurā formāli visi ir vienādi, bet kas tomēr praktiski studentiem ar invaliditāti nav pieejama; diskriminācija, kuras iemesls ir invaliditātes radītie apgrūtinājumi. Piemēram, nedrīkst aizliegt skolēnam ar invaliditāti doties ārā no telpām pārtraukuma laikā tikai tāpēc, ka tas aizņemtu pārāk ilgu laiku; vajāšana, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki nedrīkst pacelt balsi uz skolēnu, ja tas invaliditātes radīto traucējumu rezultātā nespēj koncentrēties darbam.