Darba aizsardzības ievadinstrukcija

 1. Pamatprasības darba aizsardzībā

 1.1. Nodarbinātajiem darba aizsardzības jomā ir pienākums:

1.1.1. rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs;

1.1.2. sadarboties ar uzņēmuma vadību, ugunsdrošības un darba aizsardzības speciālistu drošu un veselīgu darba apstākļu uzturēšanā, radīšanā, piedalīties darba devēja rīkotajās instruktāžās un apmācībās darba aizsardzības jomā;

1.1.3. lietot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, kā arī viņa rīcībā nodotos individuālos aizsardzības līdzekļus;

1.1.4. veikt obligātās veselības pārbaudes;

1.1.5. ievērot personīgo higiēnu, uzturēt kārtību un tīrību darba vietā;

1.1.6. novākt visus nevajadzīgos un degt spējīgos materiālus;

1.1.7. ievērot darba vietās izvietotās:

- drošības -aizlieguma zīmes Aizliedz darbību, kura var radīt bīstamu situāciju kā, piemēram Nesmēķēt 10 m no ieejas! Nesmēķēt! Smēķēšana un atklāta liesma aizliegta. Nepiederošām personām kustība aizliegta. Nestāvēt zem kravas!  (ja tādas ir izvietotas)

-Pirmās palīdzības, evakuācijas izeju un glābšanas papildizeju zīmes Sniedz informāciju par pirmās palīdzības sniegšanas vietām, evakuācijas izejām un glābšanas papildizejām Pirmās palīdzības aptieciņa. Evakuācijas izeja. Papildinformācijai. Virziens uz evakuācijas izeju. Virziens uz evakuācijas izejām pa kāpnēm.;

-Ugunsdrošības zīmes Sniedz informāciju par ugunsdzēsības iekārtām un līdzekļiem, un to atrašanās vietām, kā arī informāciju par apzīmējumiem evakuācijas plānos vai ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumu plānos Ugunsdzēsības aparāts. Virziens uz ugunsdzēsības iekārtu un līdzekļu atrašanās vietu. Ugunsdzēsības krāns. Telefons ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukšanai ar papildinformāciju “Zvanīt 01 vai 112”. 1.1.8. ievērot uzņēmuma darba kārtības noteikumus;

 1.1.9. darba laikā koncentrēties uz veicamo darbu, nekavēt laiku sarunās, netraucēt darbā citus;

1.1.10. pārvietojoties pa uzņēmuma kāpnēm, būt uzmanīgiem, nesteigties. Atcerēties, ka kāpnes var būt mitras pēc mazgāšanas, arī lietainā laikā, atkusnī u.tml. – iespējams paslīdēt un pakrītot gūt dažāda smaguma pakāpes traumas;

 1.1.11. ņemot dokumentus, mapes, grāmatas u.tml., kā arī veicot remontdarbus, ieskrūvējot spuldzes un citus darbus augstumā (virs 1,5m), vienmēr pakāpties tikai uz speciālā pakāpšanās soliņa, pārbaudītām kāpnēm vai pārvietojamās darba platformas, pirms tam pārliecinoties par to stabilitāti;

 1.1.12. darba pienākumu veikšanā, uzturoties ārpus uzņēmuma telpām, ievērot piesardzību pārvietojoties pa ielu, ar sabiedrisko transportu, būt uzmanīgiem ienākot citos uzņēmumos, ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Atcerēties, ka pārvietošanās ceļā var būt dažādi šķēršļi, priekšmeti, pakāpieni, nelīdzenas grīdas, bedrainas, slidenas, nenotīrītas ielas u.tml., tādejādi iespējama traumēšanās;

1.1.13. nekavējoties ziņot uzņēmuma vadībai, tiešajam darba vadītājam

1.2. Kategoriski aizliegts ierasties darbā alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmē. Uzņēmumā aizliegta alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu iegādāšanās, lietošana, glabāšana un realizēšana.

1.3. Personas, kuras pieļāvušas valsts normatīvu darba aizsardzībā un ugunsdrošībā, uzņēmuma darba aizsardzības instrukciju, ugunsdrošības prasību pārkāpumus, saucamas pie disciplinārās atbildības saskaņā ar darba līgumā vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos noteikto kārtību.

1.4. Nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas (par atteikšanos no darba veikšanas nodarbinātais nekavējoties paziņo tiešajam darba vadītājam vai darba devējam), ja:

1.4.1. attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā;

1.4.2. lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta nav apgādāta ar nepieciešamajām drošības ierīcēm vai nodarbinātā rīcībā nav nodoti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi;

1.4.3. attiecīgā darba veikšana saistīta ar tāda darba aprīkojuma lietošanu, kas neatbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai vai darba devēja sniegtajai instruktāžai un apmācībai darba aizsardzības jomā;

1.4.4. nav ievēroti Valsts darba inspekcijas brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba vietā.

2. Būtiskākie uzņēmumā sastopamie kaitīgie un bīstamie darba vides riska faktori

 2.1. Fizikālie riska faktori:

 2.1.1. ventilācijas trūkums;

2.1.2. caurvējš jeb palielināts gaisa kustības ātrums telpā;

2.1.3. nepietiekams vai paaugstināts apgaismojums;

2.1.4. elektriskās strāvas iedarbība, pieskaroties strāvu vadošām, neizolētām daļām, kas atrodas zem sprieguma – elektrotraumu iespējamība;

2.1.5. plaukstas – rokas vibrācija, strādājot ar rokas elektroinstrumentiem;

2.1.6. paaugstināta vai pazemināta telpu vai apkārtējās vides temperatūra, ja darba pienākumu izpildē jāatrodas ārpus telpām;

 2.1.7. troksnis, ko rada cilvēki, mašīnas, rokas instrumenti, ventilācijas vai citas uzņēmuma iekārtas.

2.2. Traumatisma riska faktori:

2.2.1. nepareizu darba paņēmienu un metožu lietošana, tehnoloģijai paredzētu instrumentu un ierīču aizstāšana ar nepiemērotiem darba rīkiem vai priekšmetiem;

 2.2.2. augsta temperatūra un izdalošās gāzes ugunsgrēka gadījumā;

 2.2.3. ceļu satiksmes negadījums;

2.2.4. asu priekšmetu lietošana (naži, elektrisko griežamo instrumentu, darbagaldu asās daļas u.c.)

; 2.2.5. acu un citu ķermeņa daļu traumēšanas iespēja: no atlecošajām skaidām, veicot ēvelēšanas, zāģēšanas darbus vai strādājot pie darbagalda bez aizsargstikliņa, veicot dažādu virsmu pulēšanas, slīpēšanas darbus;

2.2.6. šķēršļi, nelīdzenumi grīdā, bojāts, nekvalitatīvs grīdas segums, arī piegružota apkārtne; 2.2.7. slidenas, nenotīrītas, bedrainas ietves, ceļi, pagalmi, slidenas kāpnes u.tml.;

 2.2.8. krītoši priekšmeti;

2.2.9. kritiens no augstuma, veicot jebkādus remontdarbus, nomainot izdegušās spuldzes, tīrot logus, kā arī veicot citus darbus augstumā;

 2.3. Fiziski – ergonomiskie riska faktori:

2.3.1. redzes sasprindzinājums, veicot darbu ar datoru;

2.3.2. lokāls muskuļu sasprindzinājums – sēdošs darbs – strādājot pie datora;

 2.3.3. piespiedu darba poza sēdus darbiniekiem, kuri strādā pie datora, vai stāvus;

 2.3.4. smagumu pārvietošana; 2.3.5. monotonas roku kustības, darbs pussaliecoties, periodiska noliekšanās.

 2.4. Ķīmiskie riska faktori:

 2.4.1. ozons, ko rada papīra kopēšanas iekārta – darbiniekiem, kuri veic papīra kopēšanas darbus ar lieljaudas kopētāju;

2.4.2. sintētiskie mazgāšanas, dezinfekcijas, arī telpaugu mēslošanas, apkopšanas līdzekļi; 2.4.3. kaļķa, cementa, citu celtniecības materiālu putekļi;

2.4.4. krāsu, laku izgarojumi, to saskare ar ādu, acīm. 2.5. Bioloģiskie faktori:

2.5.1. insektu kodumi;

2.5.2. dzīvnieku uzbrukumi;

2.5.3. infekcijas slimības, kas izplatās ar asinīm vai citiem organisma šķidrumiem;

2.5.4. alergēni.

2.6. Psihoemocionālie faktori:

2.6.1. paaugstinātas atbildības darbs – riska faktors galvenokārt var ietekmēt uzņēmuma vadošo amatu pārstāvjus;

 2.6.2. pastāvīga koncentrēšanās, uzmanības noturēšana;

 2.6.3. darbs vakara, nakts stundās, brīvdienās un svētku dienās – psiholoģiskais diskomforts, kā arī bioloģiskā cikla traucējumi (nepilnvērtīgs miega periods);

 2.6.4. uzbrukums, vardarbība – var radīt psiholoģisku traumu.

 3. Rīcība ārkārtas situācijās

 Ugunsgrēks − Izsaukt Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tālruni 01 vai 112; − Informēt vadību (tālr.22114554 − Brīdināt citus ēkā strādājošos, nospiežot tuvāko trauksmes pogu; − Darīt visu iespējamo, lai ugunsgrēku likvidētu, izmantojot ēkā izvietotos ugunsdzēsības līdzekļus.

Elektriskās strāvas noplūde − Pārtraukt darbu; − Izslēgt elektrificētos darba rīkus, iekārtas; − Atvienot strāvas pievadu no kontaktligzdas; − Ziņot vadībai (tālr.22114554) − Nepieciešamības gadījumā atslēgt strāvas padevi uz telpu vai ierīci. Elektroapgādes traucējumi − Ziņot  vadībai (tālr.22114554).

Nelaimes gadījums (trauma, saindēšanās, apdegumi u.tml.) − Pirmās palīdzības sniegšana cietušajam; − Izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 03 vai 112; −  Ziņot vadībai (tālr.22114554)

Terora akts, vardarbīgs uzbrukums − Izsaukt policiju pa tālruni 02 vai 112; Ziņot vadībai (tālr.22114554) − Izvairīties no tieša uzbrukuma; − Neizaicināt uzbrucējus uz agresīvu rīcību.

Sprādzienbīstama situācija − Evakuēties pa tuvākajām evakuācijas durvīm; − Izsaukt avārijas dienestu pa tālruni 112; Ziņot vadībai (tālr.22114554)

Dabas katastrofa − Novērtēt bīstamo situāciju; − Ieslēgt radio vai TV, ja tas ir pieejams; − Ja nepieciešams un iespējams, evakuēties pa tuvākajām evakuācijas durvīm; − Ja nepieciešams - zvanīt glābšanas dienestam pa tālruni 112; −

  Instrukcija pirmās palīdzības sniegšanā

Uzrunā cietušo, ja tas neatbild – mēģini pamodināt, ja neizdodas – rīkojies pēc ABC shēmas! ABC SHĒMA

 ABC shēma (turpmāk tekstā – ABC) stājas spēkā tad, ja cietušais zaudē samaņu. Katra sekunde ir svarīga cietušā glāb- šanai, jo 4 līdz 5 minūtēs bez skābekļa smadzenēs rodas neatgriezeniski bojājumi. 1. Mēģini nodibināt kontaktu ar cietušo. Ja cietušais uzrunājot – neatbild, papurinot – nereaģē, tad viņš ir bez samaņas un turpmāk jārīkojas pēc ABC shēmas principiem. 2. Tūlīt sauc palīgā apkārtējos. Liec kādam izsaukt ātro palīdzību, informējot par bezsamaņu. Piekodini viņam nākt atpakaļ. Izsauc Neatliekamās medicīnas dienestu (turpmāk tekstā – Ātrā palīdzība) – izmantojot: - STACIONĀRO TELEFONU Nr. 03; - MOBILO TELEFONU Nr. 112; - Sūti kādu pēc Pirmās palīdzības aptieciņas! 3. Novieto cietušo uz muguras, uz cieta pamata – tas būs nepieciešams turpmākai palīdzības sniegšanai. 4. Atbrīvo elpceļus, atgāžot cietušā galvu. 5. Kontrolē elpošanu redzot, dzirdot un jūtot – 10 sekundes. 6. Ja cietušais elpo – novieto viņu stabilā sānu pozā. 7. Ja cietušais neelpo: 7.1. Sagatavojies sirds masāžai – masāžas vietas atrašana, pareiza roku pozīcija, pareizs ķermeņa stāvoklis. 7.2. Uzsāc sirds masāžu – 30 reizes masē stingri vertikāli 4-5 cm dziļi ar frekvenci 90-110 reizes minūtē. 7.3. Uzsāc mākslīgo elpināšanu – atgāz cietušā galvu, aizspied cietušā degunu, ar lūpām apņem cietušā muti un izdari 2 elpināšanas no mutes mutē, sagaidot cietušā pasīvo izelpu IZMANTO PIRMĀS PALĪDZĪBAS APTIECIŅAS ELPINĀMO MASKU. Vienas Tavas izelpas apjoms – apmēram 0,5 l gaisa, izelpa jāveic apmēram sekundes laikā. 7.4. Atdzīvināšanas pasākumus turpini, līdz: 7.4.1. atdzīvināšanu pārņem profesionāļi; 7.4.2. zūd tavi spēki; 7.4.3. ja Tev šķiet, ka cietušajam atjaunojas dzīvības pazīmes (kustības, klepošana, elpošana), pārtrauc elpināšanu un netiešo sirds masāžu un 10 sekunžu laikā novērtē elpošanu; 7.4.4. ja nav elpošanas pazīmes – turpini elpināšanu un sirds masāžu; 7.4.5. ja nevari veikt elpināšanu, uzsāc netiešo sirds masāžu, tomēr tā būs mazefektīva; 2.pielikums: Instrukcijas pirmās palīdzības sniegšanā paraugs 172 7.4.6. ja elpošana ir – novieto cietušo stabilā sānu pozā un periodiski pārbaudi. 8. Ja atjaunojas samaņa – aprūpē cietušo un periodiski kontrolē samaņu. 9. Ja cietušais runā – noskaidro apstākļus un cietušā sūdzības. II. Uzrunā cietušo, ja tas atbild – mēģini noskaidrot situāciju un sniegt adekvātu palīdzību! IZMANTO PIRMĀS PALĪDZĪBAS APTIECIŅAS GUMIJAS CIMDUS. DZĪVĪBAI BĪSTAMA ASIŅOŠANA Ja brūce ir rokā vai kājā: - aizspied brūci ar plaukstu, pacel ekstremitāti uz augšu; novieto cietušo guļus; - uzliec spiedošu pārsēju, pārliecinies vai asiņošana neturpinās; - ja tā turpinās, papildini spiedošā pārsēja konstrukciju ar vēl vienu spiedošu priekšmetu. Ja brūce ir ķermenī, kaklā, galvā: aizspied brūci ar pirkstu, plaukstu, dūri un turi līdz ātrās palīdzības atbraukšanai; ja iespējams, brūces nospiešanai izmanto marli vai tīru audumu. Žņaugs ir galējs līdzeklis – to izveido, izmantojot lakatiņu, ja dzīvībai bīstamu asiņošanu nav izdevies apturēt ar citām metodēm. TERMISKIE BOJĀJUMI Apdegumi. Pazīmes – sāpes, ādas apsārtums, pūšļi, smagāks apdegums var radīt brūci. Nodzēs degošo apģērbu; pēc iespējas ātrāk apdegušo vietu vismaz 10 min. dzesē ar aukstu ūdeni, ja iespējams lej ūdeni starp apģērbu un ādu; novieto cietušo siltā vietā, neļaujot atdzist organismam; cietušo apģērbu uzmanīgi novelc, neplēs nost no ķermeņa piedegušos apģērba gabalus, taču, ja iespējams, novelc apavus, gredzenus; neatver pūšļus; ABC, ja nepieciešams. Ja apdegums lielāks par cietušā plaukstu, ved to pie ārsta. Īpašs gadījums: elpceļu apdegums – vienmēr izsauc ātro palīdzību, jo draud smakšana. ĶĪMISKIE APDEGUMI Ja bojāta āda: sausu vielu nopurini; skalo cietušo vietu ar tekošu ūdeni; pārsien ar tīru pārsēju. Ja bojāta acs: skalo ar tekošu ūdeni 20 minūtes; skalo tā, lai ūdens netecētu uz veselo aci; neberzē; pārsien ar sausu pārsēju abas acis; nodrošini ārsta palīdzību. Ja bojāts gremošanas trakts: neizsauc vemšanu! nedod neko citu kā vēsu ūdeni, ne vairāk kā 200 ml. Ja bojāti elpceļi: pārvieto uz citu telpu; nodrošini svaigu gaisu; nomierini. ELEKTROTRAUMA Zemspriegums (līdz 1000 V): sargi sevi! atslēdz strāvu! ABC, ja nepieciešams; izsauc ātro palīdzību! Augstspriegums (virs 1000 V): neglāb, iesi bojā pats! izsauc ātro palīdzību, informējot par augstspriegumu. MEHĀNISKAS TRAUMAS Brūces – izmanto tikai sausus, vēlams sterilus pārsējus, nelieto ziedes, pūderus, dezinfekcijas līdzekļus. 2.pielikums: Instrukcijas pirmās palīdzības sniegšanā paraugs 173 Ekstremitāšu traumas – sāpes, deformācija, nespēja kustināt locekli, pietūkums. Neliec šinu, ja palīdzību tūlīt sniegs profesionāļi! Ja traumēts augšdelms vai kāja: nekustini, nepārvieto; izsauc ātro palīdzību. Ja traumēts apakšdelms: imobilizē roku, piemēram, ar diviem lakatiņiem, un vari transportēt cietušo pats; imobilizējot – saglabā traumas radīto deformāciju, padari nekustīgu vismaz vienu locītavu virs un vienu zem lūzuma vietas. Mugurkaula traumas: nekustini, nepārvieto! pārvieto tikai tad, ja draud briesmas dzīvībai; pārvietojot saudzē mugurkaulu; ABC, ja nepieciešams; izsauc ātro palīdzību. Vēdera traumas: necenties atlikt izkritušos orgānus atpakaļ vēderā; pārsien ar sterilu pārsēju; nedod ēst, nedod dzert, nedod medikamentus; novieto guļus ar valnīti zem ceļiem, vai saglabā cietušā saudzējošo pozu; izsauc ātro palīdzību. Slēgtas krūšu kurvja traumas: novieto sēdus pussēdus stāvoklī vai noguldi slīpi, uz bojātās krūšu kurvja puses; izsauc ātro palīdzību. Galvas traumas – slimnieku noguldi ar paceltu ķermeņa augšdaļu. SLIMĪBAS Krampji: nefiksē slimo; nemēģini atvērt sakostos zobus; pasargā galvu; neko neliec mutē. Pēc lēkmes: tīri muti; ABC, ja nepieciešams; izsauc ātro palīdzību. Žņaudzoša sajūta krūtīs: 1) nodrošini mieru, 2) palīdzi slimniekam ieņemt visērtāko ķermeņa stāvokli, 3) palīdzi slimniekam ieņemt viņa paša jau zināmās zāles, 4) ABC, ja nepieciešams, 5) izsauc ātro palīdzību. Sāpes vēderā: nedod ēst, nedod dzert; nedod pretsāpju medikamentus, nesildi; palīdzi slimniekam novietoties visērtākā stāvoklī; izsauc ātro palīdzību. Elpas trūkums: nodrošini slimniekam mieru un svaigu gaisu; ļauj izvēlēties slimniekam visērtāko pozu; dod slimniekam viņa paša jau zināmās zāles; izsauc ātro palīdzību. Psihisks uzbudinājums: saglabā mieru; iejaucies tikai tad, ja tas apdraud pašu slimnieku vai citus. Cukura diabēts: ja slimnieks ir samaņā – dod cukuru saturošus dzērienus vai ēdienus; ABC, ja nepieciešams; izsauc ātro palīdzību.

Ugunsdrošības instrukcija

 1. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

 1.1. Darbinieki, kuru pārziņā ir nodotas konkrētās telpas ir atbildīgi par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu šajās telpās.

 1.2. Katru dienu pēc darba beigām darbiniekam, atstājot telpas, ir pienākums rūpīgi apskatīt savu darba vietu un atvienot no elektriskā tīkla elektriskās ierīces, kuras nav paredzētas diennakts ekspluatācijai.

 2. TELPU UN TERITORIJAS UZTURĒŠANA 2.1. Kāpņu telpām, evakuācijas izejām, ejām, gaiteņiem un priekštelpām vienmēr jābūt brīvām. 2.2. Telpās aizliegts: 2.2.1. glabāt degtspējīgus šķidrumus; 2.2.2. atstāt bez uzraudzības ieslēgtas elektroiekārtas; 2.2.3. izmantot nestandarta sildierīces, kā arī sildierīces bez ugunsizturīgiem paliktņiem; 2.2.4. ekspluatēt bojātas elektroiekārtas, izmantot vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju; 2.2.5. aizkraut pieejas un ceļus pie ugunsdzēšanas līdzekļiem; 2.2.6. veikt izmaiņas telpu plānojumā un funkcionālajā izmantojumā, kas ir pretrunā ar ugunsdrošības prasībām; 2.2.7. uzņēmuma telpās kategoriski aizliegts smēķēt – tas atļauts tikai speciāli iekārtotā vietā, kas apzīmēta ar zīmi: vai 2.3. Ceļus un piebrauktuves pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām uzturēt tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu. 2.4. Teritorijā izlijušos, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzliesmojošus šķidrumus nekavējoties savākt un vietas, kur tie izlijuši, apkaisīt ar absorbentu vai smiltīm. Absorbentu vai smiltis pēc tam savākt un glabāt speciāli iekārtotā vietā. 2.5. Aizliegts: 2.5.1. ugunsdrošības atstarpēs starp ēkām vai būvēm novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus vai celt pagaidu ēkas vai būves; 2.5.2. ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības automobiļu piekļūšana ēkām vai būvēm; 2.5.3. izliet īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzliesmojošus šķidrumus kanalizācijas sistēmās; 2.5.4. glabāt degtspējīgus atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām; 2.5.5. iebraukt transportlīdzekļiem (izņemot speciāli aprīkotus transportlīdzekļus) sprādzienbīstamā vidē; 2.5.6. novietot degvielas pārvadāšanas automobili tuvāk par 12 metriem no publiskajām ēkām un dzīvojamām mājām.

3. Rīcības PLĀNS ugunsgrēka gadījumā

3.1. Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā: Laiks Veicamās darbības Iesaistītā persona

Pēc ugunsgrēka atklāšanas Paziņot par ugunsgrēku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk tekstā - VUGD) pa tālruni 112 vai 01, nospiest trauksmes pogu (ja vēl nav atskanējusi ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sirēna), paziņot par ugunsgrēku atbildīgajai personai par ugunsdrošību, Ziņot vadībai (tālr.22114554) Personai, kura par ugunsgrēku ziņo ugunsdzēsības dienestam jānorāda: - ugunsgrēka izcelšanās vietas adresi un jānorāda ērtākais piebraukšanas ceļš līdz ugunsgrēka vietai; - ugunsgrēka objektu, vai ir cietušie, vai nepieciešama citu dienestu palīdzība (ugunsdzēsības dienesta dispečers izsūtīs visus citus nepieciešamos dienestus); - jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, pa kuru iespējams pārzvanīt un saņemt papildus informāciju; - jāatbild uz dispečera jautājumiem un nekavējoties jāsniedz visa tam nepieciešamā informācija. Klausuli pirmais noliek dispečers! Censties nodzēst uguni, lietojot tuvumā esošo ugunsdzēsības inventāru un līdzekļus. Visi darbinieki - Uzsākt darbinieku (arī apmeklētāju) evakuāciju; - Norīkot darbinieku, kurš kontrolēs evakuācijas norisi un apkopos informāciju par evakuēto cilvēku izvietošanu pulcēšanās vietā – (dodot konkrētu uzdevumu darbiniekiem, jāņem vērā viņu zināšanas, fiziskās iespējas un pašsajūta tajā brīdī); - Evakuācija notiek vienlaicīgi no visām telpām, visos ēkas stāvos, atbilstoši evakuācijas plānam un norādījumiem, kas tiek translēti apziņošanas sistēmā; - Pabeidzot evakuāciju un izvietošanu, obligāti jāpārliecinās par visu darbinieku un apmeklētāju evakuāciju; - Evakuētie cilvēki ēkā atgriezties var tikai pēc ugunsgrēku dzēšanas darbu vadītāja (Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personas) atļaujas. Atbildīgais darbinieks Pēc ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sirēnas atskanēšanas - Izslēgt elektriskos aparātus; - Pirms dodaties uz izeju, saģērbieties, jo nevar zināt, cik ilgi būs jāatrodas uz ielas; - Saglabāt mieru, neveikt sasteigtas darbības; - Ievērot atbildīgo darbinieku norādījumus; - Palīdzēt cilvēkiem, kas nav spējīgi paiet vai nezina, kur jāiet; - Neizmantojiet liftus; - Ievērojiet noteiktos evakuācijas plānus, kas ir izvietoti gaitenī - Evakuācijas izejas ir nomarķētas ar gaismas ķermeņiem, uz kuriem ir attēlotas durvis un cilvēka siluets ar bultu evakuācijas virzienā; - Ja Jums liekas, ka esat kaut ko aizmirsis, nekad neejiet atpakaļ! Jūs varat radīt sastrēgumu, pakļaujot briesmām gan savu, gan citu cilvēku dzīvību; - Nenostājieties pie izejas. Turiet ceļu brīvu. Nenosprostojiet (nenobloķējiet) ceļu tiem, kas nāk aiz Jums, kā arī palīdzības dienestiem (policijai, ugunsdzēsējiem vai medicīnas darbiniekiem); - Izejot no ēkas, dodieties uz pulcēšanās vietuun gaidiet tālākus norādījumus; - Ja Jums nav izdevies izkļūt no ēkas uguns šķēršļa vai kādu citu apstākļu dēļ, mēģiniet sazināties ar glābšanas dienestu (tālr.112, 01) skaidri un precīzi paziņojot savu atrašanās vietu. Visi darbinieki 176 Laiks Veicamās darbības Iesaistītā persona Kamēr ierodas VUGD apakšvienība - Organizēt elektroenerģijas atslēgšanu (elektroenerģija jāatslēdz tā, lai tas neietekmētu ugunsdzēšanai un cilvēku drošībai paredzētās ierīces); - Organizēt ugunsgrēka dzēšanu, izmantojot ugunsdzēšanas līdzekļus; - Pirms ūdens (putu) izmantošanas ugunsgrēka dzēšanai, jāpārliecinās par to, ka ēkā ir atslēgta elektroenerģija! Pulvera un ogļskābās gāzes ugunsdzēšamos aparātus var izmantot neatslēdzot elektroenerģiju! Atbildīgais darbinieks Pēc paziņošanas VUGD par ugunsgrēku Norīkot darbinieku sagaidīt ugunsdzēsības dienesta apakšvienības un palīdzēt atrast visīsāko ceļu līdz ugunsgrēka cilmvietai un ūdens ņemšanas vietām (dodot konkrētu uzdevumu darbiniekiem, jāņem vērā viņu zināšanas, fiziskās iespējas un pašsajūta tajā brīdī); Darbiniekam, kurš sagaida ugunsdzēsības dienesta apakšvienības jāzina norādīt: - informāciju par evakuācijas ceļiem un tās gaitu; visīsāko ceļu līdz ugunsgrēka vietai; - elektroenerģijas atslēgšanas vietu (ja to nav izdevies atslēgt pašu spēkiem); - informāciju par ugunsdzēšanas līdzekļiem. Atbildīgais darbinieks Pēc VUGD apakšvienības ierašanās Pakļauties ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītājam - VUDG amatpersonai - un rīkoties saskaņā ar viņa norādījumiem! Katrs darbinieks Pēc VUGD apakšvienības ierašanās Informēt VUDG amatpersonu par cilvēkiem, kas atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka vietā, objekta ugunsbīstamību! Atbildīgās personas 3.2 Individuālā aizsardzība, kad cilvēks nav sadzirdējis sirēnu vai viņam nav paziņots: 3.2.1 Ja sataustāt durvis un jūtat, ka tās ir karstas, neveriet tās vaļā. Tas var nozīmēt, ka uguns plosās telpā tieši aiz durvīm. Atverot durvis, liesmas momentā iekļūs telpā. Aizvērtas durvis var kalpot par drošu aizsegu no uguns un var pasargāt Jūs, kamēr ierodas palīdzība; 3.2.2. Ja durvis karstas, iespēju robežās aizbāziet spraugas. Šim nolūkam vislabāk kalpos viss, kas pa rokai, piemēram, mitri dvieļi vai cits materiāls; 3.2.3. Tikai galējās nepieciešamības gadījumā izsitiet loga stiklu. Taču šādā gadījumā dūmi var iekļūt telpā arī no ēkas ārpuses. Turklāt, ja logs būs izsists, Jums vairs nebūs iespēju to aiztaisīt; 3.2.4. Ja nevarat izkļūt no telpas, mēģiniet radīt troksni, lai pārējie zinātu, kur Jūs atrodaties. To vislabāk darīt, sitot kopā dažādus priekšmetus, nevis kliedzot, jo ir svarīgi taupīt elpu; 3.2.5. Ja telpas durvis nav karstas, mazliet paveriet tās un palūkojieties, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Kad atstājat telpu, stingri aizveriet durvis. Tas mazinās uguns izplatību un aizsargās Jūsu īpašumu; 3.2.6. Ja iespējams, aizsedziet degunu un muti ar kādu mitru materiālu, lai ar karsto gāzu maisījumu neapdedzinātu plaušas; 3.2.7. Ja Jums aizdegas drēbes, nekrītiet panikā un neviciniet rokas, jo tas tikai veicinās liesmu izplatīšanos. Šādā gadījumā apstājieties, nogulieties uz zemes, sāciet vārtīties uz priekšu un atpakaļ. Ja pie rokas ir sega (galējās nepieciešamības gadījumā mētelis) aptiniet to sev apkārt; 3.pielikums: Ugunsdrošības instrukcijas paraugs 177 3.2.8. Ja ieraugāt, ka kādam citam ir aizdegušās drēbes, nepieņemiet par pašsaprotamu, ka viņš zina, kā rīkoties. Vispirms paziņojiet, ka viņam deg drēbes, tad nogrūdiet viņu pie zemes un ripiniet uz priekšu un atpakaļ, kamēr liesmas apdziest. Rīkojieties ātri. Liesmu slāpēšanai var noderēt sega, Jūsu žakete vai kāds cits apģērba gabals; 3.2.9. Nekavējieties kāpņu telpās un gaiteņos, domājot, ko darīt, dodaties uz izeju ārā no ēkas!

Darba aizsardzības instrukcija darbam ar datoru

1. Vispārīgās prasības Instrukcija ir saistoša visiem uzņēmuma darbiniekiem, kuri darbā izmanto datortehniku.

 2. Darba vides bīstamie un kaitīgie faktori, to ietekme uz cilvēka organismu

 2.1. Fizikālie faktori: 2.1.1. nepietiekama vispārējās ventilācijas sistēmas darbība. Sekas – iespējams nogurums, pazemināta koncentrēšanās spēja, zūd uzmanība, jo ir iespējama skābekļa nepietiekamība organismā; 2.1.2. paaugstināta telpas temperatūra apkures sezonas laikā. Sekas – diskomforta sajūta, pazeminātas darba spējas; 2.1.3. apkures sezonas laikā iespējama pazemināta mitruma koncentrācija darba vides gaisā. Sekas – diskomforta sajūta; 2.1.4. bojāti elektrības kontakti, datori, displeji u.tml. Sekas – elektriskā trieciena, elektrošoka iespējamība; 2.1.5. elektriskās strāvas iedarbība, pieskaroties neizolētām strāvu vadošām daļām. Sekas – elektriskā trieciena, elektrošoka iespējamība. 2.2. Traumatisma riska faktori: 2.2.1. nesakārtoti datorvadi un citu elektronisko iekārtu vadi. Sekas – iespēja aizķerties, pakrist un gūt traumu; 2.2.2. augsta temperatūra un izdalošās gāzes ugunsgrēka gadījumā. Sekas – iespēja gūt elpceļu apdegumu. 2.3. Fiziski-ergonomiskie faktori: 2.3.1. darbs pie datora, piespiedu darba poza sēdus, lokāls muskuļu sasprindzinājums. Sekas – fiziskās pārslodzes, 2.3.2. redzes sasprindzinājums, nogurums, ko var izraisīt: 2.3.2.1. nepietiekams apgaismojums; 2.3.2.2. neatbilstoši noregulēts attēls uz monitora ekrāna, netīrs, putekļains monitors vai tā filtrs, nepietiekoši vai pārmērīgi kontrastains attēls, pārāk mazs zīmju izmērs, sarežģīta burtu forma u.c.; 2.3.2.3. atspīdumi un apžilbinājumi (nepareizi novietots vai nenoregulēts ekrāns vai gaismas ķermenis, atspīdoša galda virsma u.t.t.); 2.3.2.4. neatbilstošs monitora attālums, augstums; 2.3.2.5. nekoriģēta redze (nepārbaudīta redze vai nepareizi izvēlētas brilles). 2.4. Psihoemocionālie faktori: 2.4.1. nepareiza darba laika organizācija (nepietiekoši atpūtas brīži, pārāk ilgs darba laiks pie datora). Sekas – iespējams nogurums, pazemināta koncentrēšanās spēja; 2.4.2. monotons, vienveidīgs darbs. Sekas – iespējams nogurums, pazemināta koncentrēšanās spēja; 2.4.3. apkārtējās vides troksnis, kas traucē koncentrēties veicamajam darbam. Sekas – iespējams psiholoģiskais diskomforts, nervozitāte. 180 4.pielikums: Darba aizsardzības instrukcijas darbam ar datoru paraugs 3. Darba aizsardzības prasības, uzsākot darbu 3.1. Izvēdināt telpas un ieslēgt ventilāciju, ja tāda ir. 3.2. Sagatavot darba vietu, vizuāli pārbaudīt: 3.2.1. datora procesora blokus, tastatūru, datoru, printeri un citas iekārtas; 3.2.2. savienošanas kabeļu un lokano vadu stāvokli; 3.2.3. vai normāli apgaismota darba zona; 3.2.4. vai darba galda virsma ir tīra, gluda, bez bojājumiem; 3.2.5. vai darba krēsls ir regulējams, ar atzveltni un bez bojājumiem; 3.2.6. darba veikšanai nepieciešamo palīgierīču esamību un stāvokli; 3.2.7. vai ir novākti visi nevajadzīgie un ugunsbīstamie materiāli. 3.3. Ziņot tiešajam darba vadītājam un neuzsākt darbu līdz trūkumu novēršanai, ja: 3.3.1. darba vieta nav pietiekoši un pareizi apgaismota; 3.3.2. noņemti, bojāti vai nav nostiprināti datora aizsargapvalki. 3.4. Iekārtojot savu darba vietu, raudzīties, lai displeja ekrāns nebūtu pagriezts pret logu. Ja darba vieta atrodas pie loga, tad displeja ekrānam jāatrodas taisnā leņķī pret loga iestiklojuma plāksni, t.i., lai izvairītos no iespējamā gaismas atspīduma ekrānā. 4. Darba aizsardzības prasības DARBA LAIKĀ 4.1. Ekspluatējot datortehniku, stingri ievērot tehnikas instrukcijas prasības. 4.2. Izvēlēties vēlamo attēlu uz ekrāna un simbolu spožumu. Nepieciešams maksimāli samazināt atspīdumus uz ekrā- na, kas var rasties no logiem, lampām, sienām, šķērssienām, griestiem, grīdas, biroja ierīcēm un piederumiem, darbinieka apģērba, mēbelēm, no cita datora monitora. Gaismas stari no logiem nedrīkst spīdēt tieši ekrānā vai darbinieka acīs. 4.3. Statiskās elektrības veidošanās un iedarbības samazināšanai darba telpās, kurās tiek lietoti datori, izmantot gaisa mitrinātājus. 4.4. Ievērot elektrodrošības prasības, atrodoties telpās. 4.5. Būt piesardzīgam un uzmanīgam, netraucēt citus darbiniekus darba laikā. 4.6. Plānot darbu tā, lai ikdienas darbā pie datora būtu periodiski pārtraukumi vai tiktu mainīts darba raksturs, lai darbā ar displeju samazinātu redzes, fizisko un garīgo slodzi. Ieteicams ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5-10 minūtēm vai ik pēc 2 stundām – uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā nav vēlams atrasties pie monitora ieteicams pārtraukumu laikā veikt vingrinājumus: 4.6.1. psiholoģiskai atslodzei; 4.6.2. fiziska un garīga noguruma samazināšanai; 4.6.3. acs noguruma profilaksei. 4.7. Pārtraukumos izvēdināt darba telpas. 4.8. No datortehnikas, it īpaši no displeja (ekrāna) ieteicams vismaz vienu reizi darbadienā noslaucīt putekļus (ieteicams ar antistatiskiem šķīdumiem). 181 4.9. Aizliegts bojāt elektrisko vadu izolāciju un citas darba vietā izvietotās iekārtas. 4.10. Aizliegts ventilācijas spraugās ievietot jebkādus priekšmetus, kā arī monitoru novietot cieši pie sienas vai pie cita vertikāla priekšmeta. 4.11. Aizliegts ventilācijas spraugas aizbāzt ar papīru, drēbēm, grāmatām vai citiem priekšmetiem. 4.12. Aizliegts atvērt vai noņemt datoriekārtu aizsargvākus, kā arī patstāvīgi veikt remonta darbus. 4.13. Aizliegts datortehnikas iekārtu tuvumā (l m) turēt ūdens un citu šķidrumu traukus, puķu podus, kā arī citus priekš- metus, kas krītot vai apgāžoties var radīt nopietnus bojājumus tehnikai. 4.14. Nenovietot uz tastatūras paneļa nekādus priekšmetus. Aizliegts ēst, dzert un nolikt pārtikas produktus uz datora darba galda. 5. Darba aizsardzības prasības ārkārtējās situācijās 5.1. Par bīstamiem riska faktoriem, kas atklāti, konstatēti darba laikā un var apdraudēt darbinieku un klientu dzīvību un veselību, nekavējoties ziņot tiešajam darba vadītājam un darba devējam un brīdināt pārējos strādājošos. 5.2. Bojājumu gadījumā (dzirksteļošana, dūmu vai liesmas parādīšanās, deguma smaka, pastiprināta vibrācija, nenormāla dūkšana vai troksnis u.tml.) nekavējoties izslēgt ekrānu, paziņot tiešajam darbu vadītajam un izsaukt tehnisko personālu, brīdināt darbiniekus par radušos situāciju un nepieciešamības gadījumā piedalīties aizdegšanās avota likvidēšanā. 5.3. Ja noticis nelaimes gadījums darbā, nekavējoties jāsniedz cietušajam pirmā palīdzība, jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība (tālr.03 vai 112) un jāpaziņo tiešajam darba vadītājam un darba devējam. 5.4. Elektriskās strāvas trieciena gadījumā cietušo atbrīvot no strāvas iedarbības, atslēdzot strāvu vai pielietojot strāvu nevadošus materiālus, pārvietot cietušo drošā vietā. 5.5. Ugunsgrēka gadījumā izsaukt ugunsdzēsējus (tālr.01 vai 112), paziņot tiešajam darba vadītājam un darba devējam un palīdzēt likvidēt ugunsgrēku savas kompetences ietvaros. 6. Darba aizsardzības prasības, beidzot darbu 6.1. Pēc darba beigšanas izslēgt datortehniku. 6.2. Nokopt savu darba vietu 6.3. Pārbaudīt telpas – vai nav atstāts ieslēgts dators. Aizvērt logus. 6.4. Izslēgt ventilāciju, apgaismojumu un aizslēgt durvis. 6.5. Par pamanītajiem trūkumiem informēt savu tiešo darba vadītāju.