Ieteikumi demences pacientu aprūpei

Sagatavoja: Inese Lietaviete, MgPsych

 

10 ieteikumi saskarsmei ar demences pacientu

1.       Saglabā pozitīvu noskaņojumu. Tava attieksme pret senioru ar demenci un neverbālā komunikācija ("ķermeņa valoda") atspoguļo tavas izjūtas un domas spēcīgāk nekā tavi vārdi. Centies runāt ar pacientu cieņpilni un mierīgi. Ar atbilstošu sejas izteiksmi, balss toni, fizisku pieskārienu tu pastiprini savu vēstījumu un parādi pacientam savu attieksmi.

2.       Piesaisti pacienta uzmanību. Sarunājoties ierobežo blakus esošos trokšņus — izslēdz TV, aizver aizkarus vai durvis, ja nepieciešams, vai arī izvēlies klusāku telpu. Pirms uzsāc sarunu, pārliecinies, ka pacients ir pievērsis tev uzmanību, uzrunā viņu vārdā, stādies priekšā — "Mani sauc Ieva, esmu brīvprātīgā no katoļu draudzes", izmanto arī neverbālus žestus un pieskārienus, lai noturētu pacienta uzmanību. Pielāgojies pacienta pozīcijai, veido acu kontaktu.

3.       Izsaki savu vajadzību skaidri. Lieto vienkāršus vārdus un teikumus. Runā lēni, saprotami, iedrošinošā tonī. Izvairies no paaugstināta balss toņa, labāk izvēlies to pazemināt. Ja pacients neuztver tevis teikto ar pirmo reizi, atkārto informāciju vēlreiz, lietojot tos pašu vārdus. Ja arī otrā reize ir neveiksmīga, nogaidi dažas minūtes un pārfrāzē savu jautājumu. Lieto personu un vietu vārdus, nevis vietniekvārdus vai saīsinājumus (viņš, viņa, viņi, tur...).

4.        Uzdod vienkāršus, atbildamus jautājumus. Jautā pa vienam jautājumam! Jautājumi, uz kuriem iespējams sniegt īsu atbildi "jā" vai "nē" darbojas vislabāk. Izvairies no pārāk atvērtiem jautājumiem, kā arī no jautājumiem, uz kuriem iespējamas dažādas atbildes. Piemēram, jautā: "Vai Tu šodien vēlētos vilkt balto kreklu vai zilo kreklu?", vislabāk parādot tos abus, jo vizuālā palīdzība pacientiem ļauj vieglāk pieņemt lēmumus un sadarboties.

5.       Ieklausies ar ausīm, acīm un sirdi! Esi pacietīgs, gaidot pacienta atbildi. Ir labi, nedaudz palīdzēt, sakot priekšā vārdus. Pamani neverbālās ķermeņa izpausmes, centies tās izprast un adekvāti uz tām reaģēt. Vienmēr centies nolasīt sajūtas un nozīmi, ko pacients pasaka "starp vārdiem".

6.       Sadali aktivitātes mazākos, secīgos soļos. Šis paņēmiens ļauj pacientam pašam iesaistīties un paveikt daudzas aktivitātes. Tu vari iedrošināt pacientu darīt tik, cik ir viņa spēkos, maigi atgādinot secīgos soļus, kā arī palīdzot veikt tos soļus, ko viņš/ viņa vairs nespēj paveikt saviem spēkiem. Ļoti palīdzoši ir izmantot arī vizuālas norādes, piemēram, ar roku parādīt, kur pacientam nolikt savu pusdienu šķīvi utml.

7.       Sastopoties ar pacienta pretestību, novērs uzmanību un pārvirzi vēlamajā virzienā. Ja pacients kļūst satraukts vai dusmīgs, centies mainīt tematu vai vidi. Piemēram, palūdz viņa palīdzību kādā lietā vai arī ierosini doties pastaigā. Pirms mēģini pārvirzīt pacientu, ierosinot jaunu aktivitāti, ir ļoti svarīgi vispirms nodibināt emocionālu kontaktu. Tu vari teikt: "Es redzu, ka tu jūties noskumis — man ir ļoti žēl, ka nejūties labi. Iesim, pameklēsim kaut ko garšīgu."

8.       Atbildi ar mīlestību un iedrošinājumu. Demences pacienti bieži jūtas apjukuši, trauksmaini, nepārliecināti par sevi. Nereti viņi var būt tik apjukuši, ka atceras lietas, kuras patiesībā nekad nav piedzīvojuši. Izvairies no pacientu pārliecināšanas, ka viņi kļūdās! Ar uzmanību pievērsies tām izjūtām, kuras pārdzīvo pacients (tās ir reālas!) un centies atbildēt mierinošā un atbalstošā veidā. Nereti plaukstas paturēšana rokās, pieskāriens, apskāviens, uzslava vai iedrošinājums palīdz brīžos, kad visas citas "tehnikas" nestrādā.

9.       Atgādini par skaistām pagātnes atmiņām. Pagātnes atcerēšanās nereti kalpo kā ļoti mierinoša aktivitāte. Daudzi demences pacienti neatceras, kas ar viņiem ir noticis pirms 45 minūtēm, tomēr lieliski atceras savu dzīvi pirms 45 gadiem. Līdz ar to izvairies uzdot jautājumus, kas prasa īstermiņa atmiņas pielietošanu (piemēram, ko pacients ir ēdis brokastīs). Tā vietā labāk uzdot vispārējus jautājumus par pacienta dzīvi agrāk, pirms saslimšanas.

10.    Saglabā humora izjūtu. Kad vien iespējams, liec lietā humora izjūtu, izņemot gadījumus, lai pasmietos par pacientu. Seniori ar demenci parasti saglabā savas sociālās iemaņas un nereti priecājas gadījumos, kad var kopīgi pasmieties.

 

Pacientu problēmuzvedības novēršana

Tas ir viens no grūtākajiem aprūpes sniedzēju uzdevumiem, ko var risināt, izmantojot tikai radošumu, elastību, pacietību un līdzjūtību. Ļoti palīdzoši ir neuztvert neko pārāk personīgi un saglabāt humora izjūtu!

Iesākumā, daži pamatprincipi:

1.       Mēs nevaram izmainīt otru cilvēku. Sniedzot aprūpi pacientam ar demenci, jārēķinās, ka cilvēks cieš no smadzeņu darbības traucējumiem, kas nosaka viņa uzvedību un rīcību.  Tāpēc ir svarīgi:

·      Centies pielāgot pacienta uzvedību, nevis to mainīt. Piemēram, ja pacients uzstāj, ka vēlas gulēt uz grīdas, novieto viņa matraci uz grīdas, lai viņš varētu gulēt ērtāk.

·      Atceries, ka mēs varam izmainīt mūsu pašu uzvedību vai arī ārējos apstākļus. Izmaiņas mūsu uzvedībā nereti ietekmē arī pacienta uzvedību.

2.       Vispirms konsultējies ar ārstu. Uzvedības problēmu iemesls nereti var būt pacienta pašsajūta, sāpes vai arī kādu medikamentu blakne.  

 

3.       Uzvedībai ir mērķis. Pacienti ar demenci nereti nevar mums pastāstīt, kas viņiem ir nepieciešams. Viņi var darīt kaut ko nesaprotamu, piemēram, izņemt no skapja visas drēbes, ko, iespējams, var skaidrot ar pacienta vēlmi būt nodarbinātam, aktīvam. Vienmēr izvērtē, kādu savu vajadzību pacients cenšas piepildīt, rīkojoties konkrētā veidā un, kad vien iespējams, centies pielāgot viņa uzvedību vēlamā mērķa sasniegšanai.

 

4.       Uzvedībai ir kāds izraisītājs (trigeris). Ir svarīgi saprast, kādas situācijas pacientam provocē konkrētu uzvedību, piemēram, kāds ir kaut ko viņam/viņai pateicis, ir notikušas kādas izmaiņas apkārtējā vidē utml. Lai izmainītu nevēlamu pacienta uzvedību, ir svarīgi mainīt veidu, kā mēs uz to reaģējam (piemēram, izmēģināt atšķirīgu atbildes reakciju vai sekas).

 

5.       Kas bija palīdzošs vakar, šodien var vairs nederēt. Saistībā ar slimības progresu un dažādajiem faktoriem, kas ietekmē pacientu uzvedību, ir svarīgi meklēt risinājumus atkal no jauna — būt radošiem un elastīgiem!

 

6.       Ir svarīgs citu atbalsts! Kā aprūpes sniedzējam tev būs gan labas, gan sliktas dienas. Parūpējies par idejām, kā labāk pārdzīvot sliktās dienas (piem., atbalsta grupas, draugi, atpūta utml.)

 

Klejošana

Demences pacientiem ir tendence klīst apkārt šķietami bezmērķīgi dažādu iemeslu dēļ (piemēram, aiz garlaicības, medicīnisko preparātu izraisītu blakņu rezultātā vai arī lai meklētu "kaut ko" vai "kādu"). Viņi var censties piepildīt arī kādu savu fizioloģisko vajadzību — slāpes, izsalkumu, tualetes apmeklējumu, muskuļu izvingrināšanu utml. Iemeslu atpazīšana ļauj sekmīgāk risināt problēmuzvedību.

·         Ievies regulāru vingrošanas laiku, lai mazinātu motoro nemieru.

·         Iespējams, durvīm ir nepieciešamas ierīkot papildu atslēgas (augstāk virs acu līmeņa, ko pacienti bieži nepamana).

·         Izmēģini barjeru pirms durvīm; arī uzraksti "Stop!" vai  "Ieeja aizliegta" nereti var palīdzēt. Melns aizkars / plāksne durvju priekšā liek domāt, ka izejas nav utml. Var izmantot bērnu drošībai domātos rokturu bloķētājus, mājas video novērošanas sistēmu, GPS vai citu tehnoloģiju, lai kontrolētu pacienta atrašanās vietu.

·         Noliec nepieejamā vietā pacienta virsdrēbes, maku, somu — tas var ierobežot došanos ārpus mājas.

·         Svarīgi iešūt apģērbā informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu, ja tā ir aizklīdusi no mājām. Labi ir pabrīdināt arī kaimiņus par tuvinieku veselības problēmām, atstāt viņiem savu telefona numuru utml. 

Urīna nesaturēšana

Problēma pastiprinās demences progresēšanas rezultātā. Nereti pacients aizmirst, kur atrodas tualete un var nepaspēt laikā. Svarīgi ir izturēties pret pacientu cieņpilni, ar izpratni un iedrošinājumu, lai mazinātu kauna izjūtu.

·         Nostiprini tualetes apmeklējumu grafiku, atgādinot par tualetes apmeklējumu ik pa divām stundām.

·         Ievēro šķidruma uzņemšanu, lai pacientam tas būtu pietiekamā daudzumā. Svarīgi atcerēties, ka dažiem dzērieniem (kafijai, tējai, kolai, alum) ir urīndzenošas īpašības, kā arī labi ir ierobežot šķidruma uzņemšanu īsi pirms naktsmiega.

·         Izmanto zīmes un norādes, kas palīdz vieglāk atrast tualeti.

Trauksme

Saistībā ar demences progresēšanu pacientiem ir vērojamas dažādas trauksmes izpausmes: viegla aizkaitināmība, bezmiegs naktīs, verbāla vai fiziska agresija. To var ierosināt dažādi vides faktori, tai skaitā pacienta nogurums vai bailes, kā arī jo īpaši situācijas, kad pacientam tiek "atņemta kontrole" pār notikumiem.

·         Samazini troksni, izvairies no nekārtības, daudziem priekšmetiem apkārt pacientam, kā arī pārāk daudz cilvēkiem telpā.

·          Saglabā struktūru, veicot noteiktas lietas vienā un tajā pašā kārtībā. Mājas piederumus vienmēr noliec vienās un tajās pašās vietās.

·         Pazīstami priekšmeti un fotogrāfijas palīdz atgūt drošības izjūtu un ierosina pozitīvas atmiņas.

·         Ierobežo kafijas un cukura lietošanu, kā arī citus produktus, kuri paaugstina enerģijas līmeni.

·         Lieto maigu pieskārienu, liegu mūziku, lasīšanu priekšā vai pastaigas, lai mazinātu pacienta nemieru. Runā iedrošinošā tonī. Necenties pretoties pacientam brīžos, kad viņš ir agresīvs, labāk atstāj viņu uz kādu laiku mierā.

·         Pārliecinies, ka pacienta tuvumā nav bīstamu priekšmetu.

·         Ļauj pacientam rīkoties pašam iespēju robežās — atbalsti viņa neatkarību un spējas pašam par sevi parūpēties.

·         Palīdzi novērst pacienta uzmanību ar kādu patīkamu aktivitāti vai uzkodu. Ļauj viņam ātri aizmirst nepatīkamo strīdu, jo konfrontācija var padziļināt pacienta trauksmi. 

Atkārtošanās sacītajā

Pacienti ar demenci bieži vien atkārtos kādu vārdu, teikumu vai jautājumu atkal un atkal. Lai arī šī uzvedība ir nekaitīga pacientam, tā var būt ļoti apgrūtinoša un traucējoša aprūpētājam. Šāda veida uzvedību nereti ietekmē pacienta trauksme, garlaikotība, bailes vai citi vides faktori.

·         Nodrošini atbalstu un iedrošinājumu gan vārdos, gan ar fizisku apskāvienu. Novērs pacienta uzmanību ar kādu citu aktivitāti vai patīkamu uzkodu.

·         Izvairies atgādināt pacientam par viņa atkārtošanos, uzdodot vienu un to pašu jautājumu. Centies pārvirzīt personas uzmanību uz citu aktivitāti, piemēram, dziedāšanu vai palīdzību tev "noturēt melodiju".

·         Nepārrunā plānus ar pacientu iepriekš, labāk runā par gaidāmo tieši pirms paša notikuma.

·         Uzraksti, piemēram, "Vakariņas ir 18:00", "Jānis būs mājās 17:00" var palīdzēt mazināt trauksmi.

Pastiprināts aizdomīgums (paranoja)

Arī šī problēma ir saistīta ar demenci — tāpēc centies to neuztvert personīgi. Izvairies pacientu pārliecināt vai apšaubīt viņa aizdomas, greizsirdību un citus emocionālos pārdzīvojumus, jo pacients piedzīvo šīs emocijas reāli.

·         Ja pacients uzskata, ka viņam "nozog naudu", ļauj viņam atstāt nelielu naudas summu kabatā vai somiņā, kur viņš to ērti var pārbaudīt.

·         Palīdzi viņam kādu laiku "meklēt" pazudušos priekšmetus (vienlaikus noskaidrojot pacienta iecienītākās "slēptuves"), pēc tam centies pārvirzīt pacienta uzmanību uz citām aktivitātēm.

·         Centies iedrošināt pacientu, neskatoties uz viņa apsūdzībām. Apskāviens, iedrošinājums "Es redzu, ka tas tevi ir ļoti satraucis. Es palikšu pie tevis un nepieļaušu, ka ar tevi notiek kaut kas slikts" var būt ļoti palīdzošs. 

Citas problēmuzvedības

·         Nakts bezmiegs / pastiprināta aktivitāte un problēmuzvedība diennakts tumšajā daļā (sundowning)

·         Neregulāri ēšanas paradumi

·         Grūtības ievērot personīgo higiēnu / vannošana

·         Ģērbšanās

·         Halucinācijas

·         Neadekvāta seksuāla uzvedība

·         Agresīva verbālā uzvedība (lamāšanās, strīdi, draudēšana utml.)

·         Aprūpētāja "ēnošana" (staigāšana iepakaļ, nepārtraukta vienu un to pašu jautājumu uzdošana)

·         Pasivitāte un neiesaistīšanās pašaprūpē

Problēmuzvedības, lai arī cik apgrūtinošas tās būtu aprūpes sniedzējiem, nereti ir veids, kā pacients cenšas adaptēties un pielāgoties neatgriezeniskajiem smadzeņu bojājumiem. Tas, protams, neizslēdz faktu, ka ir svarīgi pacienta uzvedību censties koriģēt un pielāgot apstākļiem.

 

 

Ko varam darīt kopā?

·         Dziedāt dziesmas vai spēlēt kādu instrumentu.

·         Nodarboties ar mākslas darbiem, piemēram, gleznošanu, adīšanu. Svarīgi atcerēties, lai instrumenti un arī darbu paraudziņi būtu pēc iespējas vienkārši, atbilstoši pacienta spējām.

·         Kārtot mājas priekšmetus, īpaši, ja pacientam patīk ieviest kārtību lietās.

·         Veikt mājas un pagalma uzkopšanas darbus kopā.

·         Vērot dabu vai apmeklēt botānisko dārzu.

·         Kopā lasīt jaunākos žurnālus.

·         Pāršķirstīt grāmatas, kas pacientam kādreiz ir bijušas tuvas.

·         Kopīgi izmēģināt vienkāršas ēdienu receptes.

·         Pamēģināt salikt puzzles.

·         Skatīties ģimenes video vai fotogrāfiju albumus.

 

 

Izmantotā literatūra:

https://www.caregiver.org/fact-sheetsŠeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .